Eiro ir uzskatāmākais Eiropas integrācijas piemērs. Tā ir otrā pasaulē visvairāk lietotā valūta – to ik dienas izmanto aptuveni 341 miljons cilvēku. Kopējās valūtas priekšrocības novērtē ikviens, kurš dodas uz ārzemēm vai iepērkas citu ES valstu interneta veikalos.
Dalībvalstis, kurās izmanto eiro
Patlaban eiro (€) ir oficiālā valūta 20 no 27 ES dalībvalstīm, kuras kopā veido eirozonu.
Visas ES dalībvalstis piedalās ekonomiskajā un monetārajā savienībā (EMS), un 20 no tām ir aizstājušas savas valsts valūtas ar vienoto valūtu – eiro. Šīs ES valstis veido eirozonu.
Dažkārt dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot kādus Eiropas Savienības līgumus vai tiesību aktus un nolemt nepiedalīties atsevišķās ES politikas jomās. Attiecībā uz vienoto valūtu šādi ir rīkojusies Dānija. Tā pēc pievienošanās ES paturēja savu sākotnējo valūtu.
Kā valstis var pievienoties eirozonai
Lai ES dalībvalstis varētu pievienoties eirozonai, tām ir jāizpilda tā sauktie konverģences kritēriji.
Tie ir saistoši ekonomiski un juridiski nosacījumi, par kuriem puses 1992. gadā vienojās Māstrihtas līgumā, un tie pazīstami arī kā “Māstrihtas kritēriji”. Kolīdz šie kritēriji ir izpildīti, visām ES dalībvalstīm, izņemot Dāniju, ir jāievieš eiro un jāiestājas eirozonā.
Līgumā nav noteikts konkrēts termiņš attiecībā uz iestāšanos eirozonā. Dalībvalstis drīkst izstrādāt savas stratēģijas eiro ieviešanas kritēriju izpildei.
Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka kopīgi izlemj, vai eirozonas kandidātvalstis ir izpildījušas visus nosacījumus un ir gatavas ieviest eiro. Kad ir novērtēts attiecībā uz konverģences kritērijiem panāktais progress, abas iestādes publicē savus secinājumus ziņojumos, kurus pēc konsultēšanās ar Parlamentu un valstu vadītājiem ratificē Ekonomikas un finanšu padome (ECOFIN). Ja atzinums ir labvēlīgs, var sākties pieņemšanas process.