Eiropas Savienības valstis
1951. gadā sešas valstis (Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija) nodibināja Eiropas Ogļu un tērauda kopienu. 1958. gadā tā kļuva pazīstama kā Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), bet 1993. gadā tika pārsaukta par Eiropas Savienību.
Gadu gaitā sākotnējām sešām valstīm pievienojās vēl 22 valstis.
2020. gada 1. februārī Apvienotā Karaliste izstājās no ES.
Pašlaik Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis un 24 oficiālās valodas.
Īsumā par visām ES dalībvalstīm
Vēsturiskās un pašreizējās ģeogrāfiskās kartes
Valstis, kuru valūta ir eiro
Eiro ir oficiālā valūta 20 ES valstīs. Tās visas kopā sauc par eiro zonu.
Šengenas zonas valstis
Kopš 1985. gada Šengenas zonā iedzīvotāji un uzņēmumi var ceļot un darboties bez robežpārbaudes. Šī zona sāka darboties 1985. gada jūnijā, un tolaik tajā bija piecas valstis. Tagad šajā zonā ir 25 ES valstis un 4 ārpussavienības valstis.
Šengenas zonas valstis ir arī pastiprinājušas drošību pie savām kopējām ārējām robežām.
ES budžets un izdevumi
Eiropas Savienības budžetu finansē no katras valsts nacionālā kopienākuma procentuālas daļas, kā arī citiem avotiem. Par budžeta lielumu un tā finansēšanas veidiem lemj pašas ES valstis.
“Pašu resursi” (piemēram, nodokļi, nodevas, PVN un valstu iemaksas) veido apmēram 98 % ES budžeta. Atlikušie 2 % budžeta ieņēmumu nāk no citiem avotiem.
Ilgtermiņa budžetā ir noteiktas ES ilgtermiņa izdevumu prioritātes un izdevumu ierobežojumi. Tā sniedz finansējumu tādās jomās kā nodarbinātības veicināšana, reģionālā attīstība, izglītība, pētniecība un vide. Par budžetu kopīgi lemj Eiropas Komisija, Padome un Parlaments. Eiropas Komisija ir atbildīga par šā budžeta izlietojumu.
Eiropas Parlamenta deputāti
Eiropas Parlamentā ir pavisam 705 deputāti, kurus ievēl no visām 27 ES valstīm. Deputātus ievēl uz piecu gadu termiņu. Vēlēšanas notiek atbilstīgi proporcionālas pārstāvības principam, un vietu skaits ir atkarīgs no katras valsts iedzīvotāju skaita. Eiropas Parlamenta komiteju sanāksmes notiek Briselē, bet plenārsēdes notiek gan Briselē, gan Strasbūrā. Parlamenta administrācija atrodas Luksemburgā. Parlamentam ir arī delegācijas reģionos ārpus ES.
Iespēja sameklēt deputātus (no katras valsts atsevišķi)
2023. gada 30. decembrī Eiropas Savienības Padome vienojās atcelt iekšējās gaisa telpas un jūras robežkontroles ar Bulgāriju un Rumāniju. Abas dalībvalstis kopš 2024. gada 31. marta pilnībā piemēro Šengenas acquis, no šā datuma ir atceltas iekšējās gaisa telpas un jūras robežkontroles. Pēc šā pirmā soļa Padomei būtu jāpieņem vēl viens lēmums, lai noteiktu datumu pārbaužu atcelšanai pie iekšējām sauszemes robežām.
Kosova*: šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.