Galvaspilsēta: Ļubļana
ES oficiālā valoda: slovēņu
ES dalībvalsts: kopš 2004. gada 1. maija
Valūta: eiro (€). Eirozonas dalībvalsts kopš 2007. gada 1. janvāra
Šengenas zona: dalībniece kopš 2007. gada 21. decembra
Skaitļi
- Platība: 20 273 km2
- Iedzīvotāju skaits: 2 116 792 (2023)
(Avots: Eurostat dati par platību un iedzīvotāju skaitu)
Valsts iekārta
Slovēnija ir demokrātiska parlamentāra republika, kuras valdības vadītājs ir premjerministrs un valsts galva – prezidents, ko ievēlē tiešās vēlēšanās. Valdībai ir izpildvara un administratīvā vara. Premjerministru un ministrus ievēlē parlaments. Slovēnija ir iedalīta 212 pašvaldībās.
Tirdzniecība un ekonomika
Slovēnijas IKP uz vienu iedzīvotāju (31 900 EUR) ir mazāks par ES vidējo rādītāju (35 500 EUR). Tajā saražo 0,3 % no ES kopējā IKP.
(Avots: Eurostat dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un IKP)
(Avots: Eurostat dati par eksportu un importu)
Eiropas Parlamentā ir 8 deputāti no Slovēnijas. Uzziniet, kas ir šie Eiropas Parlamenta deputāti, un sekojiet līdzi darbam, kas norisinās Eiropas Parlamenta birojā Slovēnijā.
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādām politikas jomām veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Slovēnijas prezidentūras termiņi:
2008. gada janvāris–jūnijs | 2021. gada jūlijs–decembris
Slovēnijā Eiropas komisāra amatam tika izraudzīts Janezs Lenarčičs. Viņa pārziņā ir krīžu pārvaldība. Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība. Uzziniet vairāk par Komisijas pārstāvniecību Slovēnijā.
Slovēnijai ir 7 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju struktūru, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Slovēnijai ir 7 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES asamblejā, kurā darbojas visu dalībvalstu reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji. Ar šo padomdevēju struktūru konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā ikviena ES reģiona nostāja.
Slovēnijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saziņu starp Slovēniju un ES iestādēm. Šī pārstāvniecība darbojas kā Slovēnijas “vēstniecība” ES, un tās galvenais uzdevums ir gādāt par to, lai ES sadzirdētu un pēc iespējas vairāk ņemtu vērā Slovēnijas intereses un politiku.
Budžets un finansējums
Cik naudas Slovēnija iemaksā ES budžetā un cik no tā saņem?
ES budžets ir rīks, kas nodrošina, ka Eiropa aizvien ir demokrātiska, miermīlīga, pārticīga un konkurētspējīga. ES to izmanto, lai finansētu savas prioritātes un lielus projektus, kurus vairums ES valstu vienas pašas nevarētu finansēt.
Ieguvumi no dalības ES ar uzviju atsver iemaksas ES budžetā, un tam ir daudz piemēru. Visas dalībvalstis gūst labumu no dalības vienotajā tirgū, no vienotas pieejas kopīgajām migrācijas, terorisma un klimata pārmaiņu radītajām problēmām un izmanto tādas konkrētas priekšrocības kā labāka transporta infrastruktūra, modernizēti un digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi un progresīva medicīniskā aprūpe.
Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžets nenozīmē tikai došanu un ņemšanu: tas vērsts uz kopīgiem centieniem padarīt Eiropu un pasauli par labāku vietu mums visiem.
ES budžeta izdevumi un ieņēmumi pa valstīm un gadiem
ES finansēti projekti Slovēnijā
ES budžeta līdzekļi palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Uzziniet vairāk par to, kā Slovēnija izmanto ES finansējumu, un par atveseļošanas līdzekļiem jūsu valstī vai reģionā.