Slovēnija ir demokrātiska parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) un valsts vadītāju (prezidentu) ievēlē pilsoņi tiešās vēlēšanās. Valdībai ir izpildvara un administratīva vara. Premjerministru un ministrus ieceļ parlaments. Slovēnija ir iedalīta nevis reģionos, bet 212 pašvaldībās.

Atrašanās vieta ES kartē

Slovēnijas svarīgākās ekonomikas nozares 2020. gadā bija rūpniecība (27,2 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (19,1 %), un valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (18,1 %).

Eiropas Savienības teritorijā noietu rod 67 % Slovēnijas eksporta (Vācijā 17 %, Itālijā 9 % un Horvātijā 7 %), bet galvenie eksporta partneri ārpus ES ir Šveice (10 %) un Serbija (3 %).

59 % importa ir no ES valstīm (no Vācijas 14 %, no Itālijas 10 % un no Austrijas 8 %), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Turcija (6 %) un Ķīna.

Eiropas Parlaments

Slovēnijai ir 8 deputāti Eiropas Parlamentā. Uzziniet, kas ir šie deputāti!

Eiropas Parlamenta birojs Slovēnijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Slovēnijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Slovēnijas prezidentūras laikposmi:

2008. gada janvāris – jūnijs | 2021. gada jūlijs – decembris.

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā prezidentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Slovēnijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Janezs Lenarčičs. Viņa pārziņā ir krīžu pārvaldība.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Slovēnijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Slovēnijai ir 7 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Slovēnijai ir 7 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā  — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka šajos tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Slovēnijas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Slovēniju un ES iestādēm. Tās kā “Slovēnijas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt šīs valsts intereses un politiku ES.

Cik naudas Slovēnija iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.

ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar to drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības.

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES budžets
• ES izdevumi un ieņēmumi (iedalījums pa gadiem un valstīm)

ES finansēti projekti Slovēnijā

Nauda, ko Slovēnija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par ES finansētajiem projektiem Slovēnijā.