Finansējuma veidi
ES nodrošina finansējumu virknei projektu un programmu. Finansējums tiek pārvaldīts, piemērojot stingrus noteikumus, lai kontrolētu līdzekļu izmantošanu un pārliecinātos, ka nauda tiek izlietota pārredzami un atbildīgi.
Pastāv dažādi ES finansējuma veidi.
- Dotācijas — uz tām cilvēki parasti piesakās, iesniedzot idejas projektiem saskaņā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
- Subsīdijas — tās pārvalda valstu vai reģionālās iestādes.
- Aizdevumi, garantijas un pašu kapitāls — finansiāls atbalsts ES politikas un programmu īstenošanai.
- Aizdevumi ES dalībvalstīm un ārpussavienības valstīm.
- Balvas pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” konkursu uzvarētājiem.
ES finansējuma pārvaldība
No ES budžeta finansētās programmas var pārvaldīt trejādi:
- tieša pārvaldība — ES līdzekļus tieši pārvalda Eiropas Komisija;
- dalīta pārvaldība — līdzekļus kopīgi pārvalda Eiropas Komisija un valstu iestādes;
- netieša pārvaldība — līdzekļus pārvalda partnerorganizācijas vai citas iestādes Eiropas Savienībā vai ārpus tās.
Tieša pārvaldība
ES līdzekļu tiešā pārvaldībā par visiem programmas īstenošanas posmiem tieši atbild Eiropas Komisija, kas veic šādas darbības:
- publicē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus;
- novērtē iesniegtos priekšlikumus;
- paraksta dotāciju līgumus;
- uzrauga projektu īstenošanu;
- izvērtē rezultātus;
- veic maksājumus.
Šādam finansējumam var pieteikties, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
Tiešā pārvaldībā esošo programmu uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tiek publicēti Finansējuma un iepirkumu portālā (SEDIA).
Atveseļošanas un noturības mehānisms paredz īpašus noteikumus, kuru mērķis ir atbalstīt ES valstu zaļo un digitālo pārveidi pēc Covid-19 pandēmijas atveseļošanas instrumenta “NextGenerationEU” ietvaros. ES valstu valdības, apspriežoties ar Eiropas Komisiju, sagatavo nacionālos atveseļošanas un noturības plānus un saņem maksājumus, tiklīdz tās ir sasniegušas plānā izklāstītos mērķus.
Dalīta pārvaldība
Dalīta ES finansējuma pārvaldība nozīmē, ka atbildību par konkrētas programmas īstenošanu kopīgi uzņemas Eiropas Komisija un ES valstu iestādes. Šādi tiek pārvaldītas aptuveni 70 % ES programmu.
Valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes ES valstīs izvēlas finansējamos projektus un atbild par to ikdienas pārvaldību. Komisija sadarbojas ar ES valstīm, lai nodrošinātu, ka projekti tiek sekmīgi pabeigti un nauda ir izlietota lietderīgi.
Galvenās jomas, kurās izmanto dalītu pārvaldību, ir kohēzijas politika un lauksaimniecība. Galvenokārt tiek izmantoti šādi fondi:
- Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) — reģionu un pilsētu attīstība;
- Kohēzijas fonds (KF) — mazāk attīstītie reģioni;
- Eiropas Sociālais fonds Plus — sociālā iekļautība un laba pārvaldība;
- Taisnīgas pārkārtošanās fonds — atbalsts reģioniem, kurus pārkārtošanās uz klimatneitralitāti skar visvairāk;
- Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);
- Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (LJZF).
Valstu tīmekļvietnes (“vienotie portāli”) dalītas pārvaldības fondiem
Reģionālās un valstu finansēšanas iestādes
Netieša pārvaldība
ES finansējuma netieša pārvaldība nozīmē, ka finansēšanas programmas daļēji vai pilnībā īsteno trešās personas, piemēram, valsts iestādes vai starptautiskas organizācijas. Finansējumu piešķir subsīdiju veidā, uz kurām jāpiesakās valsts līmenī.
Netiešu pārvaldību piemēro lielākajai daļai ES budžeta līdzekļu, kas atvēlēti humānajai palīdzībai un starptautiskajai attīstībai.
Netiešās pārvaldības programmas veido aptuveni 10 % no kopējā ES budžeta.
Informāciju par to, kur pieteikties šāda veida finansējumam, skatiet sadaļā “Pieteikumu iesniegšana – Netieša pārvaldība”