Skip to main content

Eiropas Savienībai raksturīga kultūras un valodu daudzveidība, un tās dalībvalstu valodas ir ES kultūras mantojuma neatņemama sastāvdaļa. Tāpēc ES atbalsta daudzvalodību gan savās programmās, gan iestāžu darbā.

ES ir 24 oficiālās valodas:

angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, īru, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru.

Vēsture

Ikreiz, kad ES pievienojas jaunas valstis, oficiālo valodu skaits pieaug.

ES oficiālās valodas kopš...

  • 1958. g. –– franču, itāļu, nīderlandiešu un vācu valoda
  • 1973. g. –– angļu un dāņu valoda
  • 1981. g. –– grieķu valoda
  • 1986. g. –– portugāļu un spāņu valoda
  • 1995. g. –– somu un zviedru valoda
  • 2004. g. –– čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, slovāku, slovēņu un ungāru valoda
  • 2007. g. –– bulgāru, īru un rumāņu valoda
  • 2013. g. –– horvātu valoda

Daudzvalodība

Viens no ES pamatprincipiem ir daudzvalodība.

Šīs politikas mērķi ir:

  • sazināties ar iedzīvotājiem viņu dzimtajā valodā,
  • saglabāt Eiropas bagātīgo valodu daudzveidību,
  • veicināt valodu apguvi Eiropā.

Šī ir unikāla pieeja, kurai līdzīgas nav ne daudzvalodīgās valstīs, ne starptautiskajās organizācijās.

Daudzvalodības princips ir nostiprināts ES Pamattiesību hartā: ES pilsoņiem ir tiesības sazināties ar ES iestādēm jebkurā no 24 ES oficiālajām valodām, un tām ir pienākums sniegt atbildi tajā pašā valodā.

Tiesību akti un to kopsavilkumi ir pieejami visās ES oficiālajās valodās, izņemot īru valodu, kurā resursu trūkuma dēļ netulko visus dokumentus. Patlaban īru valodā tiek tulkotas tikai ES Padomes un Eiropas Parlamenta kopīgi pieņemtās regulas.

Eiropadomes un ES Padomes sanāksmes tiek mutiski tulkotas visās ES oficiālajās valodās. Eiropas Parlamenta deputātiem ir tiesības Parlamentā uzstāties jebkurā ES oficiālajā valodā.

ES noteikumi par valodu lietošanu

Noteikumus par valodu lietošanu ES iestādēs ar vienprātīgu lēmumu nosaka Padome, pieņemot regulas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 342. pantu. Šie noteikumi ir izklāstīti Regulā Nr. 1, kura nosaka, ka iestādēm ir 24 oficiālās un darba valodas.

Lai arī Apvienotā Karaliste no Savienības ir izstājusies, angļu valoda joprojām ir viena no ES oficiālajām valodām. Tā kā Regulā Nr. 1 angļu valoda aizvien ir minēta kā viena no ES iestāžu oficiālajām un darba valodām, noteikumi par tās izmantojumu nav mainījušies. Angļu valoda arī ir viena no valsts valodām Īrijā un Maltā.

Regula Nr. 1 nosaka arī to, kādās valodās jāizstrādā un jāpublicē ES tiesību akti, kā arī to, kādās valodās jābūt korespondencei starp ES iestādēm un sabiedrību vai starp iestādēm un ES dalībvalstīm. Par valodu noteikumu piemērošanu ES iestāžu iekšienē lemj pašas iestādes.