Eiropas Savienības Padome

Īss apraksts

• Uzdevums: pauž ES valstu valdību viedokli, pieņem ES tiesību aktus un koordinē ES politiku
• Locekļi: visu ES dalībvalstu valdību ministri, kuri ir kompetenti apspriežamajā politikas jomā
• Priekšsēdētājs: no tās ES valsts, kura uzņemas prezidentūru rotācijas kārtībā uz 6 mēnešiem
• Dibināšanas gads: 1958 (Eiropas Ekonomikas kopienas Padome)
• Atrašanās vieta: Brisele (Beļģija)
• Tīmekļvietne: ES Padome

Eiropas Savienības Padomē, ko neoficiāli dēvē vienkārši par “Padomi”, tiekas visu ES dalībvalstu ministri, lai apspriestu, grozītu un pieņemtu tiesību aktus un koordinētu politiku. Ministri ir pilnvaroti uzņemties saistības savas valdības vārdā darbībās, par kurām panākta vienošanās sanāksmēs. Padomes sanāksmes notiek Briselē, izņemot trīs mēnešus (aprīlis, jūnijs un oktobris), kad tās notiek Luksemburgā.

Padome kopā ar Eiropas Parlamentu ir ES galvenā lēmējinstitūcija.

Nejaukt ar:

• Eiropadomi, kurā ES līderi sanāk kopā 4 reizes gadā un nosaka ES politikas vispārējo virzienu,
• Eiropas Padomi – tā vispār nav ES iestāde.

Ko dara Padome?

• Pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem, Padome kopā ar Eiropas Parlamentu apspriež un pieņem ES tiesību aktus.
• Tā koordinē dalībvalstu politiku.
• Padome izstrādā Savienības ārpolitiku un drošības politiku, ņemot vērā Eiropadomes nostādnes.
• Padome slēdz nolīgumus starp ES un citām valstīm vai starptautiskām organizācijām.
• Kopā ar Eiropas Parlamentu tā apstiprina ES gada budžetu.

Sastāvs

ES Padomē nav pastāvīgu locekļu. Padome tiekas 10 dažādos sastāvos atkarībā no apspriežamās politikas jomas. Atkarībā no apspriežamā jautājuma katra valsts nosūta ministru, kurš atbild par attiecīgo politikas jomu.

Ja Padomē plānots apspriest ekonomiku un finanses (“ECOFIN padome”), uz šo sanāksmi dodas katras valsts finanšu ministrs.

Kas vada sanāksmes?

Ārlietu padomei ir pastāvīgs priekšsēdētājs – Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Visas pārējās Padomes sanāksmes vada tās valsts attiecīgās jomas ministrs, kura tobrīd pilda ES prezidentvalsts pienākumus.

Piemēram, Vides padomes sanāksmes Latvijas prezidentūras laikā vada Latvijas vides ministrs.

Vispārējo konsekvenci nodrošina Vispārējo lietu padome, kurai palīdz Pastāvīgo pārstāvju komiteja. Tajā darbojas dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji Eiropas Savienībā, kuri būtībā ir savas valsts vēstnieki ES.

Eirozonas valstis

Eirozonas dalībvalstis savu ekonomikas politiku saskaņo Eirogrupā, kurā darbojas šo valstu ekonomikas un finanšu ministri. Grupas sanāksmes notiek dienu pirms Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmes. Par Eirogrupas sanāksmēs panākto vienošanos Padome formāli lemj nākamajā dienā, un par šiem jautājumiem balso tikai eirozonas dalībvalstu ministri.

Kā darbojas Padome?

• Tiesību aktu projektu apspriešanai un balsošanai par tiem tiek rīkotas atklātas ES dalībvalstu ministru sanāksmes.
• Lēmumus parasti pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu:
  • 55 % valstu (tas nozīmē 15 valstis no 27),
  • kas pārstāv vismaz 65 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita.
• Padomes atklātās sēdes var skatīties tiešraidē visās ES valodās. Ja Padomes sēde ir atklāta, tādi ir arī tās protokoli un balsošana.

Lēmuma bloķēšanai ir vajadzīgs atbalsts no vismaz 4 valstīm, kas kopā pārstāv vismaz 35 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita.

• Izņēmums attiecas uz tādām sensitīvām jomām kā ārpolitika un nodokļu politika – tajās nepieciešama vienprātība (visām valstīm jābalso par).
• Procesuālos un administratīvos jautājumos pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu.

Padome un jūs

Varat uzdot vispārīgus jautājumus Padomes Sabiedrības informācijas dienestam.

Piekļuve dokumentiem

Piekļuve informācijai

ES Padomes sanāksmju darba kārtības

Papildinformācija

ES iestāžu kontaktinformācijas katalogs

Padomes prezidentūras termiņi

ES Padomes apmeklējums

Publikācijas

Padomes bibliotēka

Vakances