ES budžets
ES budžets apvieno resursus ES līmenī un dod iespēju ES valstīm kopā sasniegt daudz vairāk, nekā tās varētu sasniegt, ja tās rīkotos vienas, piemēram, finansējot infrastruktūras vai pētniecības projektus.
ES budžetu galvenokārt izmanto investīcijām, un tas papildina valstu budžetus. ES budžeta galvenais mērķis ir veicināt izaugsmi un konkurētspēju plašākā ES mērogā. To izmanto tikai tad, ja īstenot iniciatīvas ES līmenī ir efektīvāk nekā vietējā, reģionālā vai valsts līmenī.
Budžets finansē projektus un darbības, kuru mērķi ir šādi:
- lauku apvidu un mazāk attīstītu reģionu attīstība,
- vides aizsardzība,
- atbalsts ES izglītības un pētniecības programmām (piemēram, “Erasmus+” un “Apvārsnis Eiropa”),
- ES ārējo robežu aizsardzība,
- starptautiskās attīstības veicināšana,
- cilvēktiesību aizsardzība.
Daži piemēri tam, kas tiek panākts ar ES budžetu
Pašlaik ES valstis vienojas par ilgtermiņa budžetu, kas aptver vairākus gadus. Šajā satvarā katru gadu tiek izstrādāts un saskaņots gada budžets, kas piešķir finansējumu konkrētiem projektiem, programmām un vajadzībām saskaņā ar ilgtermiņa budžetu.
Ilgtermiņa budžets
Ilgtermiņa budžetā, ko dēvē par daudzgadu finanšu shēmu (DFS), nosaka izdevumu prioritātes un ierobežojumus uz vairākiem gadiem. Tajā ir noteiktas maksimālās gada summas gan ES kopējiem izdevumiem, gan galvenajām izdevumu kategorijām. Tas arī palīdz ES plānot savas finansēšanas programmas vairākus gadus iepriekš.
Pašreizējais ilgtermiņa budžets aptver periodu no 2021. līdz 2027. gadam. Tas ir Eiropas Parlamenta un Padomes sarunu rezultāts un pamatojas uz Komisijas priekšlikumu.
Kopā ar atveseļošanas fondu NextGenerationEU šis ilgtermiņa budžets pašreizējās cenās ir apmēram 2 triljoni eiro.
Saruna par ilgtermiņa budžetu sākas dažus gadus pirms tā pieņemšanas.
Komisija sāk oficiālo procedūru, nākot klajā ar priekšlikumu kopumu nākamajam ilgtermiņa budžetam. Šī pakete satur šādus priekšlikumus:
- tiesību akts (regula), kurā izklāstīts, cik daudz ES var tērēt (“DFS regula”);
- lēmums, ar ko nosaka ES ieņēmumu avotus (“lēmums par pašu resursiem”);
- visas ES finansēšanas programmas reglamentējoši tiesību akti konkrētās nozarēs.
ES Padome sagatavo savu nostāju, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem. Tajā ir noteikti aspekti, attiecībā uz kuriem ES līderiem ir jāpieņem politiskas vadlīnijas un jānosaka prioritātes. Nostāja palīdz ES līderiem Eiropadomē attiecībā uz minēto paketi izstrādāt savu secinājumu projektu. Tas sniedz politiskas pamatnostādnes par budžeta galvenajiem elementiem un ļauj Padomei pieņemt savu nostāju.
Eiropas Parlaments arī pieņem savu nostāju par Komisijas priekšlikumiem.
Tiklīdz visas puses ir izklāstījušas savu nostāju, sākas sarunas starp Parlamentu un Padomi ar mērķi panākt vienošanos.
Kolīdz ir panākta vienošanās, pieņem ilgtermiņa budžetu saskaņā ar “īpašu likumdošanas procedūru”. Attiecībā uz diviem galvenajiem tiesību aktiem:
DFS regula tiek pieņemta pēc tam, kad
- Padomē ir panākta vienprātība par sarunās panākto vienošanos;
- Parlaments dod savu piekrišanu lēmuma pieņemšanas procesa pabeigšanai (tas var apstiprināt vai noraidīt Padomes nostāju, bet nevar to grozīt).
Pirms lēmums par pašu resursiem var stāties spēkā, ir vajadzīga:
- vienprātīga piekrišana Padomē;
- Parlamenta labvēlīgs atzinums;
- katras ES valsts apstiprinājums saskaņā ar to konstitucionālajiem noteikumiem (piemēram, valsts parlamenta apstiprinājums).
Vajadzības gadījumā ilgtermiņa budžetu tā darbības laikā var pārskatīt, ja rodas vēl nepieredzētas un negaidītas jaunas problēmas.
Piemēram, tā notika ar 2021.–2027. gada budžetu sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, augstām inflācijas un procentu likmēm, kā arī ar migrācijas radītām problēmām. Rezultātā Komisija 2023. gadā ierosināja pārskatīt budžetu, un Padome 2024. gadā šo ierosinājumu pieņēma pēc Parlamenta piekrišanas.
Gada budžets
Jauns gada budžets tiek apspriests un pieņemts katru gadu. Tajā tiek noteikti finanšu gada izdevumi un ieņēmumi, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti ilgtermiņa budžetā.
Komisija nāk klajā ar budžeta projektu, par kuru pēc tam risina sarunas un vienojas Eiropas Parlaments un Padome. Komisija atbild par budžeta izpildi.
Atkarībā no attiecīgā finansējuma veida ES budžetu var pārvaldīt:
- Komisija kopīgi ar valstu iestādēm,
- tiešā veidā Komisija,
- citas iestādes ES vai ārpus tās (netieši).
ES valstīm un Komisijai ir kopīga atbildība par to, kā ir izpildīta apmēram puse budžeta.
Kā notiek sarunas par gada budžetu, un kā tas tiek pieņemts
Par ES ikgadējo budžetu kopīgi lemj Parlaments un Padome. Tas tiek sagatavots un apspriests gadā pirms tā īstenošanas.
- Līdz 1. jūlijam visas ES iestādes nosūta Komisijai savu ieņēmumu un izdevumu tāmi.
- Līdz 1. septembrim Komisija iesniedz savu gada budžeta projektu Parlamentam un Padomei, pamatojoties uz spēkā esošo DFS regulu un nākamā gada budžeta pamatnostādnēm. Vairumā gadījumu Komisija budžeta projektu iesniedz jau jūnijā.
- Līdz 1. oktobrim Padome pieņem savu nostāju par budžeta projektu (ieskaitot varbūtējus grozījumus).
- Parlaments 42 dienu laikā pieņem savu nostāju (tostarp arī varbūtējos grozījumus).
Pēc projekta iesniegšanas un nostāju pieņemšanas turpmākie pasākumi ir atkarīgi no tā, kā un kad tiek panākta vienošanās.
Ja Parlaments un Padome nevienojas:
- tiek sasaukta “samierināšanas komiteja”, kurā ir gan Parlamenta, gan Padomes pārstāvji. To uzdevums ir panākt vienošanos par kopīgu dokumentu 21 dienas laikā pēc tam, kad Parlaments ir pieņēmis savu nostāju.
- Pēc tam Parlamentam un Padomei ir 14 dienas, lai apstiprinātu vai noraidītu kopīgo projektu.
Ir iespējami trīs iznākumi:
- ja kopīgo dokumentu apstiprina gan Parlaments, gan Padome: Parlaments pieņem budžetu;
- ja Padome noraida kopīgo dokumentu: Parlaments vienalga var pieņemt budžetu, tomēr tikai tad, ja balsojumā to atbalsta vairums deputātu ar vismaz 60 % nodoto balsu;
- ja gan Parlaments, gan Padome noraida kopīgo dokumentu vai tiem neizdodas vienoties: budžets ir noraidīts un Komisijai ir jāiesniedz jauns budžeta projekts.
Tāpat kā ilgtermiņa budžetu, arī gada budžetu var grozīt, lai reaģētu uz negaidītiem apstākļiem vai jaunu informāciju, kas nebija pieejama brīdī, kad Komisija iesniedza priekšlikumu.
Tas var izpausties kā “grozījumu vēstule” (ja budžets vēl nav pieņemts) vai kā budžeta grozījums (pieņemšanas laikā). Ir jāievēro tie paši noteikumi, kas attiecas uz ilgtermiņa budžetu.
Sarunu par gada budžetu hronoloģija