ES budžetam ir ļoti svarīga nozīme reaģēšanā uz problēmām, kuras pastāv Eiropas Savienībai. Budžets nodrošina, ka ES joprojām ir demokrātiska, mierīga, pārticīga un konkurētspējīga. ES izmanto savu budžetu, lai finansētu ES prioritātes un lielus projektus, kurus lielākā daļa ES valstu vienas pašas nevar finansēt projekta apjoma vai pārrobežu rakstura dēļ. Apvienojot resursus, turoties kopā un palīdzot visām ES valstīm, to iedzīvotājiem un sniedzot palīdzību arī ārpussavienības valstīm, ES budžets stiprina Eiropas ekonomiku un ģeopolitisko stāvokli.
ES pieņem ilgtermiņa izdevumu plānus, kas pazīstami kā daudzgadu finanšu shēmas. Tajās noteiktas ES izdevumu prioritātes un ierobežojumi vairākiem gadiem. Pašreizējais ilgtermiņa budžets aptver periodu no 2021. līdz 2027. gadam.
Papildus ilgtermiņa budžetam katru gadu tiek apspriests un pieņemts gada budžets. Tajā tiek noteikti finanšu gada izdevumi un ieņēmumi, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti ilgtermiņa budžetā.
Komisija nāk klajā ar budžeta projektu, par kuru pēc tam risina sarunas un vienojas Eiropas Parlaments un Padome. Komisija ir atbildīga par naudas pārvaldību. Tomēr vairāk nekā pusi tā pārvalda kopā ar valstu valdībām.
Katru gadu Parlaments, pamatojoties uz Padomes ieteikumu, novērtē iepriekšējā gada budžeta izpildi un lemj, vai apstiprināt to, kā Komisija ir izpildījusi budžetu. To sauc par budžeta izpildes apstiprināšanu.
Kādiem mērķiem šo naudu izlieto
ES budžets rada darbvietas, finansē projektus, kas uzlabo mūsu veselības, izglītības, transporta un enerģētikas infrastruktūru, uzlabo mūsu robežu drošību, palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām un veicina mūsu sabiedrības digitālo pārkārtošanos. Tie ir tikai daži piemēri.
Pēdējos gados ES budžets ir kļuvis par arvien spēcīgāku ES solidaritātes izpausmi, kalpojot par ES galveno instrumentu reaģēšanai krīzes situācijās. Tas palīdz risināt ES lielākās problēmas, sākot no Covid-19 pandēmijas līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā, kā arī nodrošināt mūsu enerģētisko neatkarību un veidot ES stratēģisko autonomiju.
Kopā ar atveseļošanas fondu NextGenerationEU ES 2021.–2027. gada budžets pašreizējās cenās ir apmēram 2 triljoni eiro. To var iedalīt aptuveni septiņās izdevumu jomās.
- Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma
- Kohēzija, noturība un vērtības
- Dabas resursi un vide
- Migrācija un robežu pārvaldība
- Drošība un aizsardzība
- Kaimiņattiecības un pasaule
- Eiropas publiskā pārvalde
Pārskats par ilgtermiņa budžeta summām faktiskajās cenās
2024. gada budžetā noteiktās prioritātes un izdevumi
No 2024. gada budžeta tiek finansētas ES valstu un ārpussavienības partneru visbūtiskākās atveseļošanas vajadzības. Tas palīdz modernizēt un stiprināt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē.
Jo īpaši tas pastiprina ES atbalstu Ukrainai, stimulē investīcijas kritiski svarīgās tehnoloģijās un aizsardzībā, nodrošina resursus partneru atbalstīšanai Rietumbalkānos un palīdz dabas katastrofu skartajām ES valstīm, kā arī valstīm, kas saskaras ar humanitārām krīzēm.
ES līdzekļu pārvaldība
Posmā no 2021. līdz 2027. gadam ilgtermiņa budžetu pārvalda šādi:
- 56 % kopīgi pārvalda valstu iestādes un Komisija (“dalīta pārvaldība”);
- 37 % pārvalda Komisija, tās aģentūras un biroji ārpus ES (“tieša pārvaldība”);
- 7 % pārvalda citas starptautiskas organizācijas, valstu aģentūras un ārpussavienības valstis (“netieša pārvaldība”);
- attiecībā uz instrumentu NextGenerationEU 90 % līdzekļu tiek novirzīti, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, tos izlieto tiešā pārvaldībā, un to kopējais apjoms ir 648 miljardi eiro.
Galīgā atbildība par budžeta izpildi ir Komisijai, kurai jānodrošina, ka katrs iztērētais eiro tiek reģistrēts un uzskaitīts. Ja ir veikti nepareizi maksājumi, Komisija sadarbojas ar attiecīgajām ES dalībvalstīm, lai naudu atgūtu.
Komisija, Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Parlaments veic ES gada budžeta iekšējās un ārējās pārbaudes gan tā izpildes laikā, gan pēc tās. Turklāt Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai var izmeklēt ES budžeta krāpniecisku izmantošanu.
Pārredzamības nodrošināšanas un ES budžeta aizsardzības pasākumi
