Apvienojot ES valstu resursus, ES budžets stiprina ES ekonomiku un ģeopolitisko stāvokli. Tā tas uzlabo ES iedzīvotāju dzīvi (pašlaik ES dzīvo 450 miljoni cilvēku).
ES budžetu finansē no šādiem avotiem:
-
proporcionāla daļa no katras ES valsts nacionālā kopienākuma (pamatojoties uz tās turīgumu);
-
muitas nodokļi importam no ārpussavienības valstīm;
-
neliela daļa no PVN, ko iekasējusi katra ES valsts;
-
iemaksa, kuras pamatā ir nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzums katrā ES valstī;
-
citi ieņēmumi, piemēram, ārpussavienības valstu iemaksas dažās programmās, procenti par kavētiem maksājumiem, soda naudas, kā arī pārpalikums no iepriekšējā gada.
Šos avotus dēvē par ES “pašu resursiem”. ES pašlaik apspriež, kādus jaunus pašu resursus varētu ieviest, lai dažādotu un reformētu ES budžeta ieņēmumu avotus. Nākotnē tie varētu būt saistīti, piemēram, ar siltumnīcefekta gāzu emisijām vai uzņēmumu peļņu.
ES budžeta pamatprincips ir tas, ka izdevumiem ir jāatbilst ieņēmumiem. Tas nozīmē, ka ar gada ieņēmumiem ir pilnībā jāsedz gada izdevumi.
ES līgumos Eiropas Komisijai ir piešķirtas arī pilnvaras ES vārdā aizņemties līdzekļus starptautiskajos kapitāla tirgos. Kopš 2021. gada Komisija piesaista līdzekļus kapitāla tirgos, lai finansētu savu atveseļošanas plānu pēc Covid pandēmijas, — NextGenerationEU. Šīs ES obligācijas tiks atmaksātas ilgā laikposmā, līdz 2058. gadam.