Pāriet uz galveno saturu

Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums. Tas nozīmē, ka it viss, ko ES dara, pamatojas uz līgumiem, kurus brīvprātīgi un demokrātiski parakstījušas visas ES dalībvalstis. Piemēram, ja kāda politikas joma līgumos nav minēta, tad Eiropas Komisija nevar ierosināt tiesību aktu projektus, kas attiecas uz šo jomu.

ES līgumi ir juridiski saistošas vienošanās starp visām ES dalībvalstīm. Tajos noteikti ES mērķi, ES iestāžu darbības principi, lēmumu pieņemšanas procedūras un attiecības starp ES un tās dalībvalstīm.

Šie līgumi tiek grozīti, lai sasniegtu dažādus mērķus: padarīt ES darbību efektīvāku un caurskatāmāku, veikt pielāgojumus, kas ir vajadzīgi jaunu dalībvalstu uzņemšanai, un ieviest jaunas sadarbības jomas, piemēram, vienotā valūta.

ES iestādes saskaņā ar līgumiem pieņem tiesību aktus, kurus dalībvalstīm ir pienākums pēc tam pildīt. Varat iepazīties ar līgumu, tiesību aktu, judikatūras un likumdošanas priekšlikumu pilniem tekstiem ES tiesību aktu datubāzē “EUR-Lex”.

Svarīgākie līgumi (hronoloģiskā secībā, no vecākā uz jaunāko) ir šādi:

Dibināšanas līgumus arī grozīja, Eiropas Savienībā iestājoties jaunām dalībvalstīm. Hronoloģija ir šāda:

  • 2013. gads (Horvātija).
  • 2007. gads (Bulgārija, Rumānija);
  • 2004. gads (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija);
  • 1995. gads (Austrija, Somija, Zviedrija);
  • 1986. gads (Portugāle, Spānija);
  • 1981. gads (Grieķija);
  • 1973. gads (Dānija, Īrija, Apvienotā Karaliste);

Videomateriālu galerija