ES un tās dalībvalstis
Dibināšana: 1951. gadā pēc Otrā pasaules kara to dibināja sešas valstis: Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija.
Pašreizējais dalībvalstu skaits: 27 valstis.
Pievienošanās kandidātvalstis: pašlaik ir 9 kandidātvalstis un 1 potenciālā kandidātvalsts.
Institucionālā struktūra: ES ir unikāla iestāžu, aģentūru un citu struktūru sistēma, un tās visas darbojas ES un tās iedzīvotāju kopīgo interešu labā. Eiropas Savienībā dažādās vietās izvietotas septiņas ES iestādes, deviņas ES struktūras un vairāk nekā 30 decentralizētās aģentūras; katrai no tām ir konkrētas funkcijas.
Vēlēšanas: Eiropas Parlamenta vēlēšanas tiek rīkotas ik pēc pieciem gadiem, lai ievēlētu jaunus Eiropas Parlamenta deputātus.
Iedzīvotāji, platība un atvērtas robežas
Iedzīvotāju skaits: gandrīz 450 miljoni iedzīvotāju, proti, 5,5 % no pasaules iedzīvotājiem.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas: eksperti lēš, ka ES iedzīvotāju skaits pastāvīgi pieaugs līdz 2026. gadam un ka pēc tam, domājams, līdz 2100. gadam tas samazināsies līdz 420 miljoniem.
Daudzkultūru sabiedrība: aptuveni 43 miljoni ES pastāvīgo iedzīvotāju nav tās valsts pilsoņi, kurā viņi dzīvo. No tiem 14 miljoni cilvēku ir citas ES dalībvalsts pilsoņi (nevis tās ES valsts, kurā viņi dzīvo). Pārējie ir ārpussavienības valstu pilsoņi. Vidēji 3,1 % cilvēku, kas dzīvo kādā ES valstī, ir no citas ES valsts, un 6,4 % ir ārpussavienības valstu pilsoņi.
Platība: 4 miljoni km². Pēc iedzīvotāju skaita vislielākā ES valsts ir Vācijā, bet pēc teritoriālās platības – Francija. Vismazākā ES valsts gan iedzīvotāju skaita, gan teritorijas ziņā ir Malta.
Urbanizācija: 39 % ES iedzīvotāju dzīvo lielpilsētās, 36 % dzīvo nelielās pilsētās un piepilsētās, bet atlikušie 25 % – lauku apvidos.
Atvērtas robežas: Šengenas zonā kopš 1985. gada var brīvi pārvietoties bez robežpārbaudēm. Tas atbilst ES raksturīgajam personu brīvas pārvietošanās principam, proti, ikviens ES pilsonis bez īpašām papildu formalitātēm var ceļot, strādāt un dzīvot jebkurā ES valstī. Šengenas zonā ietilpst visas ES dalībvalstis, izņemot Kipru un Īriju. Bulgārija un Rumānija tai pievienojās pēdējās (2024. gada martā). Šengenas zonā ietilpst arī četras valstis, kas nav ES dalībvalstis (Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina).
Avoti: Eurostat – 2024. gada dati par iedzīvotāju skaitu, pasaules iedzīvotāju skaitu, iedzīvotāju pilsonību, valstu teritoriālo platību, iedzīvotāju skaitu pilsētās un laukos, 2023. gada dati par iedzīvotāju skaita izmaiņu prognozēm
Ekonomika, tirdzniecība un publiskās finanses
Vienotais tirgus: Eiropas Savienība darbojas kā vienots tirgus, kurā ir 27 ES dalībvalstis un ar zināmām atkāpēm arī četras ārpussavienības valstis. Tas nozīmē, ka ir iespējama brīva preču un pakalpojumu aprite un personu brīva pārvietošanās bez tehniskiem, juridiskiem un birokrātiskiem šķēršļiem.
Vienota valūta: eiro tika ieviests 1999. gadā un ir oficiālā valūta 20 ES valstīs. Tās visas kopā sauc par eirozonu. Eiro ir veicinājis Eiropas integrāciju, ļaujot eirozonas iedzīvotājiem izmantot vienotā tirgus priekšrocības. Vairums ES valstu 50–80 % savu preču eksportē uz citām ES valstīm.
IKP: ES ekonomika ir viena no lielākajām pasaulē. ES iekšzemes kopprodukts (IKP) jeb visu saražoto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība ir 18 triljoni eiro. Tajā vislielāko daļu sniedz Vācija, kurai seko Francija un Itālija. Pakalpojumi veido 74 % no ES IKP, bet rūpniecība – gandrīz visu pārējo.
ES budžets: ES ir savs budžets, lai tā varētu finansēt ES prioritātes un lielus projektus, kurus lielākā daļa ES valstu pašas nevar finansēt projekta apjoma vai pārrobežu rakstura dēļ. Pašreizējais ilgtermiņa budžets ir periodam no 2021. gada līdz 2027. gadam, un tā apjoms ir apmēram 2 triljoni eiro.
Parāds: vispārējais valdības budžeta deficīts Eiropas Savienībā atbilst 3,2 % IKP. Konsolidētais bruto parāds Eiropas Savienībā ir 81 % no IKP, kas ir mazāk nekā augstākais rādītājs, kas tika sasniegts 2020. gadā, proti, 90 % pandēmijas laikā. Grieķijai, Itālijai, Francijai, Spānijai un Beļģijai ir vislielākais parāds, un visās šajās valstīs parāda attiecība pret IKP pārsniedz 100 %. Vismazākā parāda attiecība pret IKP ir Luksemburgai, Bulgārijai un Igaunijai.
Tirdzniecība: ES ir pasaulē lielākā rūpniecības preču un pakalpojumu eksportētāja. Tā nodrošina aptuveni 14 % no pasaules preču tirdzniecības apjoma.
Tirdzniecības partneri: ES visvairāk preču eksportē uz ASV, bet visvairāk preču uz ES eksportē Ķīna. ES galvenie tirdzniecības partneri pakalpojumu jomā ir ASV un Apvienotā Karaliste.
Avots: Eurostat – 2024. gada dati par IKP, nozarēm, ES iekšējo tirdzniecību, tirdzniecības partneriem preču jomā, valdības parādu, konsolidēto bruto parādu, īpatsvaru pasaules tirdzniecībā, 2023. gada dati par tirdzniecības partneriem pakalpojumu jomā
Enerģētika un klimats
Mērķrādītāji klimata jomā: ES ir ceļā uz to, lai līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. ES ir celmlauzis cīņā pret klimata pārmaiņām un savas ekonomikas zaļināšanā. Tā ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Emisijas: pēdējās desmitgades laikā siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropas Savienībā ir samazinājušās par 19 %.
Fosilās degvielas: gandrīz 70 % no visas enerģijas Eiropas Savienībā joprojām ražo no oglēm, naftas un gāzes. ES strādā pie tā, lai samazinātu atkarību no ārpussavienības valstīm degvielas importa jomā; pašlaik no tām importē 58 % degvielu.
Atjaunīgā enerģija: 24,5 % no Eiropas Savienībā patērētās enerģijas jau tagad ir atjaunīgā enerģija, un tās īpatsvars pastāvīgi pieaug. Atjaunīgie energoresursi tagad ir galvenais elektroenerģijas ražošanas avots. ES valstu vidū līderpozīcijās ir Zviedrija, kur gandrīz divas trešdaļas no patērētās enerģijas nāk no atjaunīgiem energoresursiem. Tai seko Somija, Dānija un Latvija. Savukārt viszemākais atjaunīgās enerģijas īpatsvars ir Īrijā, Maltā, Beļģijā un Luksemburgā.
Avots: Eurostat – 2024. gada dati par enerģētiku, 2023. gada dati par siltumnīcefekta gāzu emisijām, fosilajām degvielām, energoatkarību un atjaunīgo enerģiju
Dzīves kvalitāte, darbvietas un vienlīdzība
Paredzamais mūža ilgums: gandrīz 79 gadi vīriešiem un 84 gadi sievietēm
Veselība: 68 % ES iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem savu veselības stāvokli uzskata par labu vai ļoti labu.
Demogrāfiskās pārmaiņas: pēdējās desmitgadēs lielākajā daļā Eiropas sabiedrība noveco. Tas nopietni ietekmēs pensiju fondus, valsts ieņēmumus un tādu pakalpojumu sniegšanu kā veselības un sociālā aprūpe. 2024. gadā Eiropas Savienībā uz katru senioru bija 2,7 darbspējas vecuma cilvēku. Tas ir samazinājums salīdzinājumā ar 2002. gadu, kad šis skaitlis bija 3,8. Šī attiecība turpinās samazināties.
Bezdarba līmenis: 5,9 %. Vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem šis līmenis ir vairāk nekā divas reizes augstāks (14,9 %).
Darba devēji: pakalpojumu nozare neapšaubāmi ir lielākais darba devējs Eiropas Savienībā, un tās īpatsvars ir 74 %. Pārējais darbaspēks ir sadalīts starp rūpniecību, būvniecību, lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību.
Dzimumu līdztiesība: lai arī pēdējās desmitgadēs Eiropas Savienībā ir panākts progress šajā jomā, vidēji sievietes ES joprojām pelna par 12 % mazāk nekā vīrieši. Turklāt vīrieši parasti ieņem augstākus amatus nekā sievietes. Piemēram, par Eiropas Savienībā tikai nedaudz vairāk par trešdaļu (35 %) vadītāju ir sievietes. Nevienā ES valstī sieviešu dzimuma vadītāju īpatsvars nesasniedz 50 %, taču Zviedrijā, Latvijā, Polijā, Ungārijā un Bulgārijā tas ir virs 40 %. Starp vadītājiem vismazāk sieviešu ir Kiprā, Horvātijā un Itālijā.
Inflācija: 2,6 % (2024. gadā). Visvairāk pēdējos gados ir palielinājušās pārtikas, dzērienu un alkohola cenas. Pēc strauja pieauguma 2022. un 2023. gadā inflācijas līmenis attiecībā uz transportu, mājokļiem, ūdensapgādi, elektroenerģiju, gāzi un citām degvielām tagad ir ievērojami pazeminājies.
Nabadzības risks: Eiropas Savienībā nabadzības un sociālas atstumtības riskam ir pakļauti 93,3 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 20 % eiropiešu, kas dzīvo mājsaimniecībā ar apgādājamiem bērniem, ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. 30 % eiropiešu, kas dzīvo privātās mājsaimniecībās, arī nespēj segt negaidītus izdevumus. Visaugstākais nabadzības risks ir Bulgārijā un Rumānijā, bet zemākais – Čehijā un Slovēnijā.
Avots: Eurostat – 2024. gada dati par dzīves ilgumu, iedzīvotāju viedokli par savu veselības stāvokli, vecumatkarības koeficientu, bezdarbu, nodarbinātības nozarēm, vadītājiem, inflāciju, inflāciju pa kategorijām, nabadzību un sociālo atstumtību, mājsaimniecību spēju segt negaidītus izdevumus, 2023. gada dati par atalgojuma atšķirību starp dzimumiem, 2022. gada dati par patēriņu uz vienu iedzīvotāju
Tūrisms, valodas un izglītība
Tūrisms: ES ir pasaulē vadošais tūrisma galamērķis, kas visas pasaules mērogā piesaista 40 % no starptautiskajiem apmeklētājiem. Spānija, Francija, Itālija un Vācija ir starp apmeklētākajiem galamērķiem pasaulē, un katrā no šīm četrām valstīm tūristi katru gadu pavada vairāk nekā 430 miljonus nakšu. ES iedzīvotāji arī katru gadu dodas gandrīz 1,2 miljardos ceļojumu personīgām vai darba vajadzībām savā valstī vai uz citu ES valsti. Personu brīvu pārvietošanos atvieglo tas, ka ES iekšējās robežas ir atvērtas (uz tām neveic robežkontroli).
Kultūra un daudzvalodība: ES ir bagātīga kultūru un valodu daudzveidība. ES dalībvalstīs runātās valodas ir tās kultūras mantojuma būtiska sastāvdaļa. Tādēļ ES atbalsta daudzvalodību un tai ir 24 oficiālās valodas.
Valodu apguve: skolā skolēni tiek mudināti apgūt svešvalodas jau no agras bērnības. Tas veicina kontaktus ar cilvēkiem pāri robežām un atvieglo studijas ārzemēs. 49 % vidusskolēnu Eiropas Savienībā apgūst divas vai vairāk svešvalodas.
Augstskolu absolventu skaits: ik gadu augstākās izglītības diplomu saņem 4 miljoni absolventu. Visiecienītākās studiju jomas ir uzņēmējdarbība, vadība un tiesības, veselība un labklājība, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība.
Studentu apmaiņa: kopš 1987. gada studentu apmaiņa Eiropas Savienībā tiek organizēta, izmantojot programmu “Erasmus+”. Pirmajā gadā piedalījās 3200 studentu no 11 Eiropas valstīm. Kopš tā laika programma “Erasmus+” ir devusi iespēju 16 miljoniem cilvēku dzīvot un studēt 33 valstīs Eiropas Savienībā un ārpus tās.
Avots: Eurostat – 2024. gada dati par tūristu mītnes pavadīto nakšu skaitu, tūrismu, eiropiešu ceļojumiem, 2023. gada dati par skolēniem un svešvalodu apguvi, augstskolu absolventiem, augstskolu studiju kursiem, studijām ārvalstīs