Eiropas Parlaments

Pārskats

• Loma: tieši vēlēta ES iestāde, kura pieņem tiesību aktus, veic uzraudzību un lemj par budžetu.
• Locekļi: 720 Eiropas Parlamenta deputāti
• Priekšsēdētāja: Roberta Metsola
• Dibināšana: 1952. gadā kā Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Kopējā asambleja, 1962. gadā kā Eiropas Parlaments. Pirmās tiešās vēlēšanas notika 1979. gadā.
• Atrašanās vieta: Strasbūra (Francija), Brisele (Beļģija), Luksemburga
• Tīmekļvietne: Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments ir ES likumdošanas iestāde. To ik pēc pieciem gadiem tieši ievēlē ES pilsoņi.

Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 2024. gada 6.–9. jūnijā. 

Ko Parlaments dara?

Parlamentam ir trīs galvenās funkcijas.

Likumdošana

• Kopā ar ES Padomi, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem, izdod ES tiesību aktus.
• Lemj par starptautiskiem līgumiem.
• Lemj par paplašināšanos.
• Pārskata Komisijas darba programmu un aicina to iesniegt tiesību aktu priekšlikumus.

Uzraudzība

• Nodrošina visu ES iestāžu demokrātisku kontroli.
• Ievēlē Komisijas priekšsēdētāju un apstiprina Komisijas kolēģiju. Var arī balsot par priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai, tādējādi tai liekot atkāpties.
• Apstiprina budžeta izpildi, t. i., to, kā ES budžets ir izlietots.
• Izskata pilsoņu lūgumrakstus un uzsāk izmeklēšanu.
• Ar Eiropas Centrālo banku apspriež monetāro politiku.
• Iztaujā Komisiju un Padomi.
• Novēro vēlēšanas.

Lemšana par budžetu

• Kopā ar Padomi pieņem ES budžetu.
• Apstiprina ES ilgtermiņa budžetu jeb “daudzgadu finanšu shēmu”.

Sastāvs

No katras valsts ievēlēto EP deputātu skaits ir aptuveni proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam, bet tiek ievērots līdzsvarotas proporcionalitātes princips: nevienai valstij nedrīkst būt mazāk par 6 vai vairāk par 96 deputātiem, un deputātu kopskaits nedrīkst pārsniegt 750 (neskaitot priekšsēdētāju). Parlamenta deputāti ir apvienojušies grupās pēc politiskās pārliecības, nevis valstspiederības.

Priekšsēdētājs pārstāv Parlamentu citās ES iestādēs un ārpasaulē un dod galīgo jāvārdu par ES budžetu.

Kā Parlaments strādā?

Parlamenta darbs notiek divos galvenajos posmos:

• komitejās, kas sagatavo tiesību aktus.
  Parlamentā ir 20 komitejas un trīs apakškomitejas. Katra atbild par konkrētu politikas jomu. Komitejas izskata tiesību aktu priekšlikumus, un deputāti un politiskās grupas var ierosināt grozījumus vai izteikt priekšlikumu kādu projektu noraidīt. Šos jautājumus apspriež arī politiskajās grupās;
• plenārsēdēs, kur šos tiesību aktus pieņem.
  Šeit visi deputāti sanāk kopā uz galīgo balsojumu par ierosinātajiem tiesību aktiem un ierosinātajiem grozījumiem. Plenārsēdes parasti notiek Strasbūrā četras dienas mēnesī, taču dažreiz notiek papildsēdes Briselē.

Eiropas Parlaments un jūs

Ja vēlaties aicināt Parlamentu rīkoties saistībā ar konkrētu jautājumu, varat iesniegt lūgumrakstu (pa pastu vai tiešsaistē).

Lūgumraksti var būt par jebkuru tematu, kurš ir ES kompetencē.

Lūgumrakstu varat iesniegt tad, ja esat kādas ES dalībvalsts pilsonis vai dzīvojat ES. Uzņēmumiem un organizācijām jābūt reģistrētiem ES.

Pastāv arī citi veidi, kā sazināties ar Parlamentu – piemēram, varat sazināties ar jūsu valsti pārstāvošu deputātu vai vietējo Eiropas Parlamenta informācijas biroju.

Piekļuve dokumentiem

Informācijas pieejamība

Parlamenta sēdes

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājas darba kārtība

Plašāka informācija

ES iestāžu darbinieku kontaktinformācija

Eiropas Parlamenta apmeklēšana

Eiropas Parlamenta pilnvaras un darba procedūra

Publikācijas

Vakances