ES paplašināšanās

Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmē jaunu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai. ES pastāvēšanas laikā tā ir paplašinājusies vairākkārt, un katru reizi tas nes līdzi pārmaiņas gan ES, gan valstīs, kuras tai pievienojas.   

ES paplašināšanās ir ievērojami veicinājusi stabilitāti, mieru un labklājību visā Eiropā.

Ieguvumi valstīm, kas pievienojas ES

Pievienošanās ES jaunajām dalībvalstīm nodrošina dažādas priekšrocības, piemēram:

• politiskā stabilitāte;
• pilsoņu tiesības dzīvot, mācīties un strādāt jebkur Eiropas Savienībā;
• plašākas tirdzniecības iespējas, pateicoties piekļuvei vienotajam tirgum;
• lielāks finansējums un investīcijas;
• augstāki sociālie, vides un patērētāju aizsardzības standarti.

Uzziniet vairāk par Eiropas Savienības sasniegumiem un sniegtajām priekšrocībām

Ieguvumi Eiropas Savienībai

Paplašināšanās sniedz priekšrocības arī Eiropas Savienībai, proti:

• pieaug Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju labklājība un iespējas,
• spēcīgāka ietekme pasaules mērogā,
• lielāka kultūras daudzveidība,
• spēcīgāka demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības,
• miers un drošība Eiropā.

ES var pievienoties jebkura Eiropas valsts, ja tā atbilst dalības kritērijiem, ko dēvē arī par Kopenhāgenas kritērijiem. Piemēram, valstīs, kuras vēlas pievienoties, jābūt:

• stabilām institūcijām, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzību; 
• funkcionējošai tirgus ekonomikai un spējai izturēt ES tirgus konkurences spiedienu; 
• spējai uzņemties ES dalībvalsts pienākumus, tai skaitā jāspēj īstenot visus ES tiesību aktus un ievērot Savienības mērķus. 

Katrai valstij, kas iesniedz pieteikumu dalībai ES, ir jāatbilst visām dalībvalstīm izvirzītām stingrām prasībām un jāiziet stingrs pievienošanās process. 

Pievienošanās process sastāv no trim galvenajiem posmiem. Tie ir šādi:  

1. posms. Kandidatūra

Valstij, kura vēlas pievienoties ES, ir jāiesniedz pieteikums ES Padomē. Pēc tam Padome lūdz Eiropas Komisijai pārbaudīt, vai pieteikuma iesniedzēja valsts spēj izpildīt dalības kritērijus.

Pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, Padome lemj, vai piešķirt šai valstij kandidātvalsts statusu un sākt oficiālas sarunas par tās pievienošanos Savienībai. Visām ES dalībvalstīm šim lēmumam ir jāpiekrīt.

2. posms. Pievienošanās sarunas 

Pievienošanās sarunu laikā kandidātvalsts gatavojas īstenot ES tiesību aktus un standartus, kas zināmi arī kā “acquis”.

Sarunu laikā Komisija uzrauga kandidātvalsts progresu un regulāri informē Padomi un Eiropas Parlamentu par to, sniedzot regulārus ziņojumus un paziņojumus.

3. posms. Pievienošanās

Kad sarunas ir pabeigtas, Komisija sniedz atzinumu par to, vai kandidātvalsts ir gatava kļūt par dalībvalsti. Ja Komisija atzīst, ka kandidātvalsts ir gatava, tiek sagatavots pievienošanās līgums. Šajā dokumentā ir sīki izklāstīti noteikumi par valsts dalību ES.

Pēc tam pievienošanās līgums ir jāapstiprina Eiropas Komisijai, Eiropadomei un Eiropas Parlamentam, pirms to paraksta un ratificē visas ES dalībvalstis un kandidātvalsts. 

Kandidātvalsts oficiāli pievienojas Eiropas Savienībai dienā, kas norādīta tās pievienošanās līgumā.

Paplašināšanās vēsture

Eiropas Savienību dibināja sešas valstis, un kopš tā laika ir notikušas septiņas paplašināšanās kārtas. Pašlaik ES ir 27 valstis. 

Šobrīd ES vēlas pievienoties desmit valstis, tāpēc iespējams, ka nākotnē ir gaidāma turpmāka paplašināšanās.

Kandidātvalstis

Šīm valstīm ir piešķirts kandidātvalsts statuss, un tās pašlaik reformē savus tiesību aktus, lai tos saskaņotu ar ES noteikumiem, tiesību normām un standartiem.

Potenciāla kandidātvalsts

Potenciāla kandidātvalsts ir iesniegusi pieteikumu, lai pievienotos ES, bet tai vēl nav piešķirts kandidātvalsts statuss.