Kas ir paplašināšanās
Eiropas Savienības paplašināšanās nozīmē jaunu valstu pievienošanos Eiropas Savienībai. ES pastāvēšanas laikā tā ir paplašinājusies vairākkārt, un katru reizi tas nes līdzi pārmaiņas gan ES, gan valstīs, kuras tai pievienojas.
ES paplašināšanās ir ievērojami veicinājusi stabilitāti, mieru un labklājību visā Eiropā.
Ieguvumi valstīm, kas pievienojas ES
Pievienošanās ES jaunajām dalībvalstīm nodrošina dažādas priekšrocības, piemēram:
- politiskā stabilitāte;
- pilsoņu tiesības dzīvot, mācīties un strādāt jebkur Eiropas Savienībā;
- plašākas tirdzniecības iespējas, pateicoties piekļuvei vienotajam tirgum;
- lielāks finansējums un investīcijas;
- augstāki sociālie, vides un patērētāju aizsardzības standarti.
Uzziniet vairāk par Eiropas Savienības sasniegumiem un sniegtajām priekšrocībām
Ieguvumi Eiropas Savienībai
Paplašināšanās sniedz priekšrocības arī Eiropas Savienībai, proti:
- pieaug Eiropas uzņēmumu un iedzīvotāju labklājība un iespējas,
- spēcīgāka ietekme pasaules mērogā,
- lielāka kultūras daudzveidība,
- spēcīgāka demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesības,
- miers un drošība Eiropā.
Kuras valstis var pievienoties
ES var pievienoties jebkura Eiropas valsts, ja tā atbilst dalības kritērijiem, ko dēvē arī par Kopenhāgenas kritērijiem. Piemēram, valstīs, kuras vēlas pievienoties, jābūt:
- stabilām institūcijām, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzību;
- funkcionējošai tirgus ekonomikai un spējai izturēt ES tirgus konkurences spiedienu;
- spējai uzņemties ES dalībvalsts pienākumus, tai skaitā jāspēj īstenot visus ES tiesību aktus un ievērot Savienības mērķus.
Kā var pievienoties
Katrai valstij, kas iesniedz pieteikumu dalībai ES, ir jāatbilst visām dalībvalstīm izvirzītām stingrām prasībām un jāiziet stingrs pievienošanās process.
Pievienošanās process sastāv no trim galvenajiem posmiem. Tie ir šādi:
1. posms. Kandidatūra
Valstij, kura vēlas pievienoties ES, ir jāiesniedz pieteikums ES Padomē. Pēc tam Padome lūdz Eiropas Komisijai pārbaudīt, vai pieteikuma iesniedzēja valsts spēj izpildīt dalības kritērijus.
Pamatojoties uz Komisijas ieteikumiem, Padome lemj, vai piešķirt šai valstij kandidātvalsts statusu un sākt oficiālas sarunas par tās pievienošanos Savienībai. Visām ES dalībvalstīm šim lēmumam ir jāpiekrīt.
2. posms. Pievienošanās sarunas
Pievienošanās sarunu laikā kandidātvalsts gatavojas īstenot ES tiesību aktus un standartus, kas zināmi arī kā “acquis”.
Sarunu laikā Komisija uzrauga kandidātvalsts progresu un regulāri informē Padomi un Eiropas Parlamentu par to, sniedzot regulārus ziņojumus un paziņojumus.
3. posms. Pievienošanās
Kad sarunas ir pabeigtas, Komisija sniedz atzinumu par to, vai kandidātvalsts ir gatava kļūt par dalībvalsti. Ja Komisija atzīst, ka kandidātvalsts ir gatava, tiek sagatavots pievienošanās līgums. Šajā dokumentā ir sīki izklāstīti noteikumi par valsts dalību ES.
Pēc tam pievienošanās līgums ir jāapstiprina Eiropas Komisijai, Eiropadomei un Eiropas Parlamentam, pirms to paraksta un ratificē visas ES dalībvalstis un kandidātvalsts.
Kandidātvalsts oficiāli pievienojas Eiropas Savienībai dienā, kas norādīta tās pievienošanās līgumā.
Rietumbalkānu partneri ievēro unikālu paplašināšanās procesu, ko sauc par stabilizācijas un asociācijas procesu (SAP). Procesā pašlaik iesaistītie partneri ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija.
SAP mērķis ir politiski un ekonomiski stabilizēt šos partnerus, lai tie būtu gatavi pievienoties ES. ES plāno to panākt,
- sniedzot finansiālo palīdzību,
- nodrošinot vieglu piekļuvi ES tirgiem,
- veicinot sadarbību starp reģiona valstīm.
Eiropas Komisija nesen pieņēma jaunu izaugsmes plānu Rietumbalkāniem. Šī plāna mērķis ir sagatavot Rietumbalkānu partnerus pievienošanās procesam, izmantojot ekonomikas reformas un ieguldījumus, un sniegt reģiona iedzīvotājiem daļu no priekšrocībām, kas pieejamas ES dalībvalstu iedzīvotājiem.
Paplašināšanās vēsture
Eiropas Savienību dibināja sešas valstis, un kopš tā laika ir notikušas septiņas paplašināšanās kārtas. Pašlaik ES ir 27 valstis.
- 2013. gada 1. jūlijsSeptītā paplašināšanās
Horvātija pievienojas ES un kļūst par tās jaunāko dalībvalsti.
- 2007. gada 1. janvārisSestā paplašināšanās
ES pievienojas Bulgārija un Rumānija.
- 2004. gada 1. maijsPiektā paplašināšanās
ES pievienojas desmit jaunas valstis: Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Iedzīvotāju un valstu skaita ziņā šī ir lielākā paplašināšanās.
- 1995. gada 1. janvārisCeturtā paplašināšanās
Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) ar Māstrihtas līgumu 1993. gadā pārtop par ES, un tai pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija. ES 15 dalībvalstis aptver gandrīz visu Rietumeiropu.
- 1986. gada 1. janvārisTrešā paplašināšanās
EEK pievienojas Spānija un Portugāle. Kopienu veido 12 dalībvalstis.
- 1981. gada 1. janvārisOtrā paplašināšanās
Līdz ar Grieķijas pievienošanos EEK, dalībvalstu skaits sasniedz 10.
- 1973. gada 1. janvārisPirmā paplašināšanās
EEK pievienojas Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija, palielinot dalībvalstu skaitu līdz deviņām.
- 1957. gada 25. martsDibinātājvalstis
Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija paraksta Romas līgumu. Ar to tiek izveidota Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK), kas vēlāk pārtop par Eiropas Savienību.
Iespējamā ES paplašināšanās
Šobrīd ES vēlas pievienoties desmit valstis, tāpēc iespējams, ka nākotnē ir gaidāma turpmāka paplašināšanās.
Kandidātvalstis
Šīm valstīm ir piešķirts kandidātvalsts statuss, un tās pašlaik reformē savus tiesību aktus, lai tos saskaņotu ar ES noteikumiem, tiesību normām un standartiem.
- 2009. gada aprīlī iesniedza pieteikumu dalībai ES
- 2014. gada jūnijā kļuva par kandidātvalsti
- 2022. gada jūlijā tika sāktas pievienošanās sarunas
- 2016. gada februārī iesniedza pieteikumu dalībai ES
- 2022. gada decembrī kļuva par kandidātvalsti
- 2022. gada martā iesniedza pieteikumu dalībai ES
- 2023. gada decembrī kļuva par kandidātvalsti
- 2022. gada martā iesniedza pieteikumu dalībai ES
- 2022. gada jūnijā kļuva par kandidātvalsti
- 2024. gada jūnijā tika sāktas pievienošanās sarunas
- 2008. gada decembrī iesniedza pieteikumu dalībai ES
- 2010. gada decembrī kļuva par kandidātvalsti
- 2012. gada jūnijā tika sāktas pievienošanās sarunas
- 2004. gada martā iesniedza pieteikumu dalībai ES
- 2005. gada decembrī kļuva par kandidātvalsti
- 2022. gada martā tika sāktas pievienošanās sarunas
- 2008. gada decembrī iesniedza pieteikumu dalībai ES
- 2010. gada decembrī kļuva par kandidātvalsti
- 2012. gada jūnijā tika sāktas pievienošanās sarunas
- 1987. gada aprīlī iesniedza pieteikumu dalībai ES
- 1999. gada decembrī kļuva par kandidātvalsti
- 2005. gada oktobrī tika sāktas pievienošanās sarunas
- 2022. gada februārī iesniedza pieteikumu dalībai ES
- 2022. gada jūnijā kļuva par kandidātvalsti
- 2024. gada jūnijā tika sāktas pievienošanās sarunas
Potenciāla kandidātvalsts
Potenciāla kandidātvalsts ir iesniegusi pieteikumu, lai pievienotos ES, bet tai vēl nav piešķirts kandidātvalsts statuss.