Melodija, kas parasti simbolizē ES, ir no Ludviga van Bēthovena Devītās simfonijas, ko viņš komponēja 1823. gadā, par tekstu izmantodams “Odu priekam”, Frīdriha fon Šillera 1785. gadā sacerēto dzejas šedevru.
Himna simbolizē ne tikai Eiropas Savienību, bet arī Eiropu plašākā nozīmē. Dzejolī “Oda priekam” Šillers pauž savu ideālistisko redzējumu, proti, ka visi cilvēki savā starpā ir brāļi. Arī Bēthovenam bija tuva šāda interpretācija.
1972. gadā Eiropas Padome apstiprināja Bēthovena “Odas priekam” melodiju par savu himnu. 1985. gadā ES valstu un valdību vadītāji to pieņēma par Eiropas Savienības oficiālo himnu. Himnai nav vārdu, tai ir tikai mūzika. Tā visiem saprotamā mūzikas valodā vēsta par Eiropas ideāliem — brīvību, mieru un solidaritāti.
Eiropas himna neaizstāj ES valstu nacionālās himnas, bet drīzāk pauž šīm valstīm kopīgās vērtības. Himna tiek atskaņota oficiālajās ceremonijās, kurās piedalās Eiropas Savienība, un arī dažādos citos pasākumos ar Eiropas tematiku.