Pārskats
Galvaspilsēta: Stokholma
ES oficiālā valoda: zviedru
ES dalībvalsts: kopš 1995. gada 1. janvāra
Valūta: Zviedrijas krona (SEK). Zviedrija ir apņēmusies ieviest eiro, kolīdz tā būs izpildījusi nepieciešamos nosacījumus.
Šengenas zona: Šengenas zonā kopš 2001. gada 25. marta.
Skaitļi: ģeogrāfiskā platība – iedzīvotāju skaits – iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (PSL)
Valsts iekārta
Zviedrijā ir konstitucionāla monarhija un parlamentāra demokrātija, kurai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts galva (karalis). Valdībai ir izpildvara. Likumdevējs ir vienpalātas parlaments. Zviedrija ir unitāra valsts, kas iedalīta 20 novados un 290 pašvaldībās.
Tirdzniecība un ekonomika
Zviedrijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (21,6 %), rūpniecība (17,1 %) un vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (16,6 %).
52 % no Zviedrijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (11 % Vācijā, 8 % Dānijā un 7 % Somijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Norvēģija (11 %) un ASV (8 %).
68 % importa ir no ES dalībvalstīm (18 % no Vācijas, 10 % no Nīderlandes un 7 % no Dānijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Norvēģija (9 %) un Ķīna (6 %).
Zviedrija Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments
Eiropas Parlamentā ir 21 deputāts no Zviedrijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.
Eiropas Parlamenta birojs Zviedrijā
ES Padome
ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Zviedrijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.
ES Padomes prezidentūra
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Zviedrijas prezidentūras termiņi:
2001. gada janvāris–jūnijs | 2009. gada jūlijs–decembris | 2023. gada janvāris–jūnijs
Pašreizējā prezidentūra ES Padomē
Eiropas Komisija
Zviedrijā Eiropas Komisijas komisāres amatam tika izraudzīta Ilva Jūhansone. Viņas pārziņā ir iekšlietas.
Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.
Komisijas pārstāvniecība Zviedrijā
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Zviedrijai ir 12 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Eiropas Reģionu komiteja
Zviedrijai ir 12 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā pašvaldību un reģionu nostāja.
Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā
Zviedrijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Zviedriju un ES iestādēm. Tā savā ziņā ir kā Zviedrijas “vēstniecība” ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.
Budžets un finansējums
Cik naudas Zviedrija iemaksā, un cik tā saņem?
Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; tas drīzāk atspoguļo visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības.
Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:
ES finansēti projekti Zviedrijā
Nauda, ko Zviedrija iemaksā ES budžetā, palīdz ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Uzziniet, kā Zviedrija izmanto ES finansējumu.