Pāriet uz galveno saturu

Pārskats

Galvaspilsēta: Nikosija

ES oficiālā valoda: grieķu

ES dalībvalsts: kopš 2004. gada 1. maija

Valūta: eiro. Eirozonā kopš 2008. gada 1. janvāra

Šengenas zona: Kipra pašlaik pievienojas Šengenas zonai.

Skaitļiģeogrāfiskā platībaiedzīvotāju skaitsiekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (PSL)

Valsts iekārta

Kipra ir prezidentāla republika. Prezidents ir gan valsts, gan valdības vadītājs. Lai gan Kipra pievienojās ES kā de facto sadalīta sala, visa Kipra skaitās ES teritorija. Kipras turki, kuriem ir ES ceļošanas dokumenti (vai kuri atbilst noteikumiem, lai tādus saņemtu), ir ES pilsoņi. ES tiesības netiek īstenotas apgabalos, kas neatrodas Kipras Republikas valdības faktiskajā kontrolē. Kiprā ir divas valsts valodas: grieķu un turku, taču tikai grieķu valoda ir ES oficiālā valoda.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Kipras ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (21,4 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (20,8 %) un profesionālā, zinātniskā un tehniskā darbība, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (11,3 %).

34 % no Kipras eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (9 % Grieķijā un 5 % Nīderlandē), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Libērija (8 %) un Apvienotā Karaliste (9 %).

59 % importa ir no ES dalībvalstīm (22 % no Grieķijas, 8 % no Itālijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Apvienotā Karaliste (8 %) un Ķīna (6 %).

Kipra Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 6 deputāti no Kipras. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Kiprā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Kipras valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Kipras prezidentūras termiņš:

2012. gada jūlijs–decembris.

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā prezidentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Kiprā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Stella Kirjakide. Viņas pārziņā ir veselība un pārtikas drošums.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Kiprā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Kiprai ir 5 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Kiprai ir 5 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā pašvaldību un reģionu nostāja.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Kipras pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Kipru un ES struktūrām. Tā savā ziņā ir Kipras “vēstniecība” ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt Kipras intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Cik naudas Kipra iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; tas drīzāk atspoguļo visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Kiprā 

Nauda, ko Kipra iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Uzziniet, kā Kipra izmanto ES finansējumu.