Malta ir parlamentāra republika (vienpalātas), kurai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts vadītājs (prezidents). Prezidenta loma ir galvenokārt ceremoniāla. Valsts ir iedalīta 5 reģionos. Katram no tiem ir reģiona komiteja, kas ir vidutājs starp vietējo un valsts valdību.

Atrašanās vieta ES kartē

Maltas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālais darbs (18,3 %), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (17,3 %) un vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (14,0 %).

50 % no Maltas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (17 % Vācijā, 9 % Francijā un 7 % Itālijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Singapūra un Honkonga (6 % katrā).

57 % importa ir no ES dalībvalstīm (20 % no Itālijas, 7 % no Vācijas un no Francijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (8 %) un Apvienotā Karaliste (8 %).

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 6 deputāti no Maltas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Maltā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Maltas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Maltas prezidentūras termiņi:

2017. gada janvāris–jūnijs

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā prezidentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Maltā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīta Helena Dalli. Viņas pārziņā ir līdztiesība.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Maltā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Maltai ir 5 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Maltai ir 5 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā pašvaldību un reģionu nostāja.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Maltas Pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Maltu un ES iestādēm. Tā savā ziņā ir kā Maltas “vēstniecība” ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt Maltas intereses un politiku ES.

Cik naudas Malta iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; tas drīzāk atspoguļo visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES budžets
• ES izdevumi un ieņēmumi (iedalījums pa gadiem un valstīm)

ES finansēti projekti Maltā

Nauda, ko Malta iemaksā ES budžetā, palīdz ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Uzziniet, kā Malta izmanto ES finansējumu.