Polija ir federatīva parlamentāra republika ar valdības vadītāju premjerministru un valsts galvu prezidentu. Valdību vada ministru kabinets. Valsts ir iedalīta 16 vojevodistēs, kas lielā mērā atbilst valsts vēsturiskajiem novadiem. Administratīvā vara vojevodistēs tiek dalīta starp valdības ieceltu administrācijas vadītāju (vojevodu), ievēlētu reģionālo asambleju (sejmiku) un tās ievēlētu izpildvaru.

Atrašanās vieta ES kartē

Polijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (24,9 %), rūpniecība (24,2 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (15,3 %).

74 % no Polijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (29 % Vācijā, 6 % Čehijā un 5 % Francijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Apvienotā Karaliste (6 %), kā arī Krievija un Amerikas Savienotās Valstis (3 % katrā).

67 % importa ir no ES dalībvalstīm (27 % no Vācijas, 6 % no Nīderlandes un 5 % no Itālijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (10 %) un Krievija (4 %).

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 52 deputāts no Polijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Polijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Polijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Polijas prezidentūras termiņi:

2011. gada jūlijs–decembris |

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā prezidentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Polijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Janušs Vojcehovskis. Viņa pārziņā ir lauksaimniecība.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Polijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Polijai ir 21 pārstāvisEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Polijai ir 21 pārstāvisEiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā pašvaldību un reģionu nostāja.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Polijas Pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Poliju un ES iestādēm. Tā savā ziņā ir kā Polijas “vēstniecība” ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt Polijas intereses un politiku ES.

Cik naudas Polija iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; tas drīzāk atspoguļo visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES budžets
• ES izdevumi un ieņēmumi (iedalījums pa gadiem un valstīm)

ES finansēti projekti Polijā

Nauda, ko Polija iemaksā ES budžetā, palīdz ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Uzziniet, kā Polija izmanto ES finansējumu.