Itālija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ prezidents – valsts vadītājs. Parlamentam ir divas palātas: Deputātu palāta un Republikas Senāts. Valsts ir iedalīta 20 reģionos. No tiem pieciem ir īpašs autonomijas statuss, kas tiem ļauj pieņemt regulējumu attiecībā uz dažiem vietējas nozīmes jautājumiem.

Atrašanās vieta ES kartē

Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,5 %).

51 % no Itālijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 13 %, Francijā 10 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (10 %) un Šveice (6 %).

58 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 16 %, no Francijas 8 % un no Nīderlandes 6 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Itālijai galvenie importa partneri ir Ķīna (9 %) un ASV (4 %).

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 76 deputāti no Itālijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti!

Eiropas Parlamenta birojs Itālijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Itālijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Itālijas prezidentūras laikposmi:

1959. gada jūlijs – decembris | 1962. gada jūlijs – decembris | 1965. gada jūlijs – decembris | 1968. gada jūlijs – decembris | 1971. gada jūlijs – decembris | 1975. gada jūlijs – decembris | 1980. gada janvāris – jūnijs | 1985. gada janvāris – jūnijs | 1990. gada jūlijs – decembris | 1996. gada janvāris – jūnijs | 2003. gada jūlijs – decembris | 2014. gada jūlijs – decembris

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā preizdentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Itālijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Paolo Džentiloni. Viņa pārziņā ir ekonomika.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Itālijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Itālijai ir 24 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Itālijai ir 23 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā  — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka šajos tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Itālijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Itāliju un ES iestādēm. Tās kā “Itālijas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt šīs valsts intereses un politiku ES.

Cik naudas Itālija iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar budžetu drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES budžets
• ES izdevumi un ieņēmumi (iedalījums pa gadiem un valstīm)

ES finansēti projekti Itālijā

Nauda, ko Itālija iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt Eiropas mēroga programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par ES finansētajiem projektiem Itālijā.