Ar Šūmaņa deklarāciju nāca klajā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmanis 1950. gada 9. maijā. Tajā bija ierosināts izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kuras dalībnieki apvienotu savu akmeņogļu un tērauda ražošanu.
EOTK (dibinātājvalstis: Francija, Rietumvācija, Itālija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga) bija pirmā no pārnacionālajām Eiropas institūcijām, kura beigās kļūs par tagadējo Eiropas Savienību.
Priekšvēsture
Eiropa 1950. gadā joprojām pūlējās pārvarēt postošās sekas, ko atstāja Otrais pasaules karš, kopš kura beigām bija pagājuši pieci gadi.
Apņēmušās vairs nepieļaut tik briesmīgu karu, Eiropas valstis secināja, ka, apvienojot akmeņogļu ieguvi un tērauda ražošanu, kā teikts deklarācijā, karš starp vēsturiskajām sāncensēm Franciju un Vāciju “ne tikai kļūs neiedomājams, bet arī praktiski neiespējams”.
Valdīja (pareizs) uzskats, ka ekonomisko interešu apvienošana palīdzētu uzlabot dzīves līmeni un būtu pirmais solis ceļā uz vienotāku Eiropu. Eiropas Ogļu un tērauda kopienai brīvi varēja pievienoties arī citas valstis.
Zīmīgākie citāti
- “Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud.”
- “Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs de facto solidaritāti.”
- “Ogļu un tērauda ražošanas apvienošana... mainītu to reģionu likteni, kuri gadiem ilgi ir ražojuši kaujas munīciju un ir pastāvīgi bijuši šīs munīcijas upuri.”
Pilns teksts
Pasaules mieru nav iespējams nosargāt bez radošām pūlēm, kas ir samērīgas ar briesmām, kuras to apdraud. Organizēta un dzīva Eiropa var dot civilizācijai neaizstājamu ieguldījumu miera attiecību uzturēšanā. Vairāk kā 20 gadus uzņēmusies apvienotās Eiropas līdera lomu, Francija vienmēr par savu būtiskāko mērķi ir nospraudusi kalpošanu mieram. Apvienotā Eiropa netika izveidota, un notika karš.
Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām radīs de facto solidaritāti. Eiropas tautu apvienošanās labad ir jāizbeidz gadiem ilgušais Francijas un Vācijas pretnostatījums. Jebkuram veicamajam pasākumam ir vispirms jāattiecas uz šīm divām valstīm. Tādēļ Francijas valdība ierosina nekavējoties veikt pasākumus vienā šaurā, bet izšķirīgā jomā.
Tā piedāvā nodot Francijas un Vācijas ogļu un tērauda ražošanu kopējas Augstās iestādes pārziņā; šī iestāde vadītu organizāciju, kurai varētu pievienoties citas Eiropas valstis. Ogļu un tērauda ražošanas apvienošanai būtu nekavējoties jānodrošina kopēji pamati ekonomikas attīstībai, kas būtu pirmais solis Eiropas federācijas izveidē un mainītu to reģionu likteni, kuri gadiem ilgi ir ražojuši kaujas munīciju un ir pastāvīgi bijuši šīs munīcijas upuri.
Tādējādi izveidotā solidaritāte ražošanā skaidri parādīs, ka karš starp Franciju un Vāciju ne tikai kļūs neiedomājams, bet arī praktiski neiespējams. Izveidojot šādu spēcīgu ražošanas struktūru, kas būs atvērta visām valstīm, kuras vēlēsies piedalīties un apņemsies nodrošināt visas dalībvalstis ar rūpnieciskās ražošanas pamatizejvielām ar vienādiem noteikumiem, tiks likts patiess pamats šo valstu ekonomiskai apvienībai.
Šī struktūra tiks piedāvāta pasaulei kopumā, nepiešķirot privilēģijas un neizslēdzot nevienu, lai veicinātu dzīves līmeņa uzlabošanos un sekmētu miermīlīgus sasniegumus. Palielinot resursus, Eiropa varēs sekmīgi izpildīt vienu no saviem būtiskākajiem uzdevumiem, proti, Āfrikas kontinenta attīstība.
Tādējādi vienkārši un ātri tiks realizēta interešu apvienošana, kas ir nepieciešama kopējās ekonomiskās sistēmas izveidei; tā var būt sākums, kas pāraugs plašākā un dziļākā kopienā starp valstīm, kuras gadiem ilgi atdalījuši asiņaini strīdi.
Apvienojot pamatražošanu un izveidojot jaunu Augsto iestādi, kuras lēmumi būs saistoši Francijai, Vācijai un citām dalībvalstīm, šis priekšlikums liks pirmo konkrēto pamatakmeni Eiropas federācijā, kas ir nepieciešama, lai saglabātu mieru. Lai veicinātu nosprausto mērķu sasniegšanu, Francijas valdība ir gatava sākt sarunas ar šādiem pamatnoteikumiem.
Šīs Augstās iestādes uzdevums būs iespējami īsākā laikā nodrošināt ražošanas modernizāciju un kvalitātes uzlabošanu, ar vienādiem nosacījumiem piegādāt ogles un tēraudu Francijas un Vācijas, kā arī citu dalībvalstu tirgiem, kopīgi attīstīt eksportu uz citām valstīm, izlīdzināt un uzlabot dzīves apstākļus šajā nozarē nodarbinātajiem.
Lai sasniegtu šos mērķus, ņemot vērā, ka šobrīd ražošanas apstākļi dalībvalstīs atšķiras, ierosinām dažus pārejas posma pasākumus, tādus kā ražošanas un investīciju plāna izmantošana, cenu izlīdzināšanas mehānisma izveide un pārstrukturēšanas fonda dibināšana, lai atvieglotu ražošanas racionalizāciju. Ogļu un tērauda aprite starp dalībvalstīm nekavējoties tiks atbrīvota no visiem muitas nodokļiem, un to neietekmēs atšķirīgās transporta pakalpojumu cenas. Pakāpeniski tiks izveidoti apstākļi, kas nodrošinās racionālāku ražošanas sadali ar augstāku ražīguma līmeni.
Pretstatā starptautiskiem karteļiem, kuri mēdz ieviest ierobežojumus sadalei un izplatīšanai valstu tirgos, kā arī uzturēt augstu peļņas līmeni, šī organizācija nodrošinās tirgu apvienošanu un paplašinās ražošanu.
Svarīgākie iepriekš noteiktie principi un saistības tiks iekļautas līgumā, ko parakstīs valstis un ko iesniegs ratificēšanai valstu parlamentiem. Nepieciešamās sarunas par piemērošanas noteikumiem notiks ar šķīrējtiesneša palīdzību, ko iecels pēc kopīgas vienošanās. Viņa uzdevums būs sekot, lai panāktās vienošanās atbilstu noteiktajiem principiem, un strīdīgos gadījumos viņš izlems, kāds risinājums jāpieņem.
Kopējo Augsto iestādi, kurai būs uzticēta šīs sistēmas vadība, veidos valdību ieceltas neatkarīgas personas, nodrošinot vienlīdzīgu pārstāvību. Valdībām kopīgi vienojoties, tiks izvēlēts priekšsēdētājs. Iestādes lēmumi būs piemērojami Francijā, Vācijā un citās dalībvalstīs. Tiks paredzēti atbilstīgi pasākumi iestādes lēmumu apelācijai. Iestādē tiks akreditēts Apvienoto Nāciju pārstāvis, kuram būs divreiz gadā jāsagatavo ziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijai, informējot par jaunās organizācijas darba rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz tās mērķu īstenošanu.
Augstā iestāde nekādā gadījumā neskars uzņēmumu īpašumtiesības. Veicot savas funkcijas, kopējā Augstā iestāde ņems vērā Starptautiskajai Rūras iestādei piešķirtās pilnvaras un Vācijai uzliktās visa veida saistības, kamēr tās ir spēkā.