Robērs Šūmans 2. pasaules kara laikā piedalījās Francijas pretošanās kustībā, un nacisti viņu notvēra un ieslodzīja cietumā. Viņš darbojās politikā jau pirms kara kā Francijas parlamenta deputāts. Pēc kara viņš ieņēma vairākus augstus amatus Francijā un nāca klajā ar Šūmana deklarāciju, kuras mērķis bija panākt Eiropas vienotību un nepieļaut jaunus karus.
“Eiropu neizveidos uzreiz vai saskaņā ar vienotu plānu. To veidos konkrēti sasniegumi, kas pirmām kārtām rada patiesu solidaritāti.”
Dzīve un karjera
Viņš piedzima kā Vācijas pilsonis Luksemburgā, bet 1919. gadā, kad Elzasas–Lotringas reģionu, kurā viņš dzīvoja, atdeva Francijai, kļuva par Francijas pilsoni. Otrā pasaules kara laikā trimdā esošais Francijas valdības vadītājs Šarls de Golls aicināja Šūmanu doties uz Londonu un strādāt viņa valdībā.
Pēc kara Šūmans atgriezās Francijas politikā un ieņēma vairākus augstus amatus, un viņam bija nozīmīga loma sarunās par vairākiem svarīgiem līgumiem un iniciatīvām, piemēram, par Eiropas Padomi, Māršala plānu un NATO, — tie visi bija vērsti uz plašāku sadarbību rietumu aliansē un Eiropas vienotību.
Eiropas vīzija
Sadarbībā ar Žanu Monē viņš sagatavoja starptautiski pazīstamo Šūmana plānu jeb Šūmana deklarāciju. Tā tika publicēta 1950. gada 9. maijā. Šo datumu uzskata par Eiropas Savienības “dzimšanas dienu” un katru gadu atzīmē kā Eiropas dienu. Deklarāciju pavadošajā runā viņš ierosināja kopēju akmeņogļu ieguves un tērauda ražošanas kontroli. Tolaik tie bija svarīgākie ieroču ražošanas materiāli. Pamatideja bija tāda, ka valsts, kurai nav pilnīgas kontroles pār ogļu un tērauda ražošanu, nespētu iesaistīties karā.
Robērs Šūmans nāk klajā ar savu deklarāciju 1950. gada 9. maijā Parīzē.
Robēra Šūmana deklarācija Parīzē 1950. gada 9. maijā
Francija, kas jau ilgāk nekā 20 gadus iestājas par Eiropas vienotību, allaž sev par mērķi noteikusi kalpošanu mieram.
Eiropā, kur valdīja nesaskaņas, mēs pieredzējām karu. Eiropu nevar uzbūvēt vienā rāvienā, to nevar arī paveikt, mēģinot izveidot kopsavilkumu. Tas toties var izdoties ar konkrētiem pasākumiem, vispirms izveidojot solidaritāti, kuras pamatā būtu darbība. Francijas valdība ierosina visu Francijas un Vācijas ogļu un tērauda ražošanu pakļaut vienas kopīgas Augstās iestādes pilnvarām.