Pārskats
Galvaspilsēta: Zagreba
ES oficiālā valoda: horvātu
ES dalībvalsts: kopš 2013. gada 1. jūlija
Valūta: eiro (€). Eirozonas dalībvalsts kopš 2023. gada 1. janvāra
Šengenas zona: dalībniece kopš 2023. gada 1. janvāra
Skaitļi
- Platība: 56 594 km2
- Iedzīvotāju skaits: 3 850 894 (2023)
(Avots: Eurostat dati par platību un iedzīvotāju skaitu)
Valsts iekārta
Horvātija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītājs ir premjerministrs un valsts galva — prezidents. Pārvaldes struktūra ir veidota, nošķirot likumdošanas varu, izpildvaru un tiesu varu. Likumdošanas vara pieder parlamentam, kas turklāt uzrauga izpildvaru. Tā deputātus ievēlē uz 4 gadiem.
Tirdzniecība un ekonomika
Horvātijas IKP uz vienu iedzīvotāju (25 800 EUR) ir mazāks par ES vidējo rādītāju (35 500 EUR). Tajā saražo 0,4 % no ES kopējā IKP.
(Avots: Eurostat dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un IKP)
(Avots: Eurostat dati par eksportu un importu)
Eiropas Parlamentā ir 12 deputāti no Horvātijas. Uzziniet, kas ir šie Eiropas Parlamenta deputāti un sekojiet līdzi darbam, kas norisinās Eiropas Parlamenta birojā Horvātijā.
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādām politikas jomām veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Horvātijas prezidentūras termiņš:
2020. gada janvāris–jūnijs
Horvātijā Eiropas komisāres amatam tika izraudzīta Dubravka Šuica. Viņas pārziņā ir demokrātija un demogrāfija, un viņa pilda arī priekšsēdētājas vietnieces pienākumus.
Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība. Uzziniet vairāk par Komisijas pārstāvniecību Horvātijā.
Horvātijai ir 9 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju struktūru, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Horvātijai ir 9 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju struktūru konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā ikviena ES reģiona nostāja.
Horvātijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saziņu starp Horvātiju un ES iestādēm. Šī pārstāvniecība darbojas kā Horvātijas “vēstniecība” ES, un tās galvenais uzdevums ir gādāt par to, lai ES sadzirdētu un pēc iespējas vairāk ņemtu vērā Horvātijas intereses un politiku.
Budžets un finansējums
Cik naudas Horvātija iemaksā ES budžetā un cik no tā saņem?
ES budžets ir rīks, kas nodrošina, ka Eiropa aizvien ir demokrātiska, miermīlīga, pārticīga un konkurētspējīga. ES to izmanto, lai finansētu savas prioritātes un lielus projektus, kurus vairums ES valstu vienas pašas nevarētu finansēt.
Ieguvumi no dalības ES ar uzviju atsver iemaksas ES budžetā, un tam ir daudz piemēru. Visas dalībvalstis gūst labumu no dalības vienotajā tirgū, no vienotas pieejas kopīgajām migrācijas, terorisma un klimata pārmaiņu radītajām problēmām un izmanto tādas konkrētas priekšrocības kā labāka transporta infrastruktūra, modernizēti un digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi un progresīva medicīniskā aprūpe.
Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi.
ES budžets nenozīmē tikai došanu un ņemšanu: tas vērsts uz kopīgiem centieniem padarīt Eiropu un pasauli par labāku vietu mums visiem.
ES budžeta izdevumi un ieņēmumi pa valstīm un gadiem
ES finansēti projekti Horvātijā
ES budžeta līdzekļi palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Uzziniet vairāk par to, kā Horvātija izmanto ES finansējumu, un par atveseļošanas līdzekļiem jūsu valstī vai reģionā.