Pārskats
Galvaspilsēta: Zagreba
ES oficiālā valoda: horvātu
ES dalībvalsts: kopš 2013. gada 1. jūlija
Valūta: eiro. Eirozonā kopš 2023. gada 1. janvāra
Šengenas zona: Šengenas zonā kopš 2023. gada 1. janvāra
Skaitļi: ģeogrāfiskā platība – iedzīvotāju skaits – iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (PSL)
Valsts iekārta
Horvātija ir parlamentāra republika, kurā valdības vadītājs ir ministru prezidents un valsts galva – prezidents. Viņi pārstāv izpildvaru un valsti iekšzemē un ārzemēs. Pārvaldes struktūra ir veidota, nošķirot likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas funkcijas. Likumdevējs ir Horvātijas parlaments, kas uzrauga arī izpildvaru. Tā deputāti ir ievēlēti uz 4 gadiem.
Tirdzniecība un ekonomika
Horvātijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,2 %), kā arī valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (18,1 %).
67 % no Horvātijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (13 % Vācijā, 12 % Itālijā un 10 % Slovēnijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Bosnija un Hercegovina (9 %) un Serbija (5 %).
77 % importa ir no ES dalībvalstīm (15 % no Vācijas, 12 % no Itālijas un 11 % no Slovēnijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (5 %) un Bosnija un Hercegovina (3 %).
Horvātija Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments
Eiropas Parlamentā ir 12 deputāti no Horvātijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.
Eiropas Parlamenta birojs Horvātijā
ES Padome
ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Horvātijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.
ES Padomes prezidentūra
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Horvātijas prezidentūras termiņš:
2020. gada janvāris–jūnijs.
Pašreizējā prezidentūra ES Padomē
Eiropas Komisija
Horvātijā Eiropas Komisijas komisāres amatam tika izraudzīta Dubravka Šuica. Viņas kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieces pārziņā ir demokrātija un demogrāfija.
Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.
Komisijas pārstāvniecība Horvātijā
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Horvātijai ir 9 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Eiropas Reģionu komiteja
Horvātijai ir 9 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā pašvaldību un reģionu nostāja.
Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā
Horvātijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Horvātiju un ES iestādēm. Tā savā ziņā ir kā Horvātijas “vēstniecība” ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt Horvātijas intereses un politiku ES.
Budžets un finansējums
Cik naudas Horvātija iemaksā, un cik tā saņem?
Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; tas drīzāk atspoguļo visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības.
Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:
ES finansēti projekti Horvātijā
Uzziniet, kā Horvātija izmanto ES finansējumu.