Horvātija ir parlamentāra republika, kurā valdības vadītājs ir ministru prezidents un valsts galva – prezidents. Viņi pārstāv izpildvaru un valsti iekšzemē un ārzemēs. Pārvaldes struktūra ir veidota, nošķirot likumdošanas, izpildvaras un tiesu varas funkcijas. Likumdevējs ir Horvātijas parlaments, kas uzrauga arī izpildvaru. Tā deputāti ir ievēlēti uz 4 gadiem.

Atrašanās vieta ES kartē

Horvātijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,2 %), kā arī valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (18,1 %).

67 % no Horvātijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (13 % Vācijā, 12 % Itālijā un 10 % Slovēnijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Bosnija un Hercegovina (9 %) un Serbija (5 %).

77 % importa ir no ES dalībvalstīm (15 % no Vācijas, 12 % no Itālijas un 11 % no Slovēnijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (5 %) un Bosnija un Hercegovina (3 %).

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 12 deputāti no Horvātijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Horvātijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Horvātijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Horvātijas prezidentūras termiņš:

2020. gada janvāris–jūnijs.

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā prezidentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Horvātijā Eiropas Komisijas komisāres amatam tika izraudzīta Dubravka Šuica. Viņas kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieces pārziņā ir demokrātija un demogrāfija.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Horvātijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Horvātijai ir 9 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Horvātijai ir 9 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā pašvaldību un reģionu nostāja.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Horvātijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Horvātiju un ES iestādēm. Tā savā ziņā ir kā Horvātijas “vēstniecība” ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt Horvātijas intereses un politiku ES.

Cik naudas Horvātija iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; tas drīzāk atspoguļo visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES budžets
• ES izdevumi un ieņēmumi (iedalījums pa gadiem un valstīm)

ES finansēti projekti Horvātijā 

Uzziniet, kā Horvātija izmanto ES finansējumu.