Ilva Anna Marija Linda jau agrā jaunībā sāka aktīvi darboties politikā un kļuva par vienu no ietekmīgākajām personībām Zviedrijas moderno laiku politikā. Linda piedzima 1957. gadā, studēja jurisprudenci Upsalas Universitātē un 1982. gadā tika ievēlēta parlamentā. Pirmo reizi par ministri viņa kļuva 12 gadus vēlāk, uzņemoties vides ministres pienākumus.
Dzīve un karjera
Annu Lindu 1998. gadā premjerministra Jērana Pēšona valdībā iecēla par ārlietu ministri. Viņai bija tieša cilvēka reputācija, un jo īpaši aktīvi viņa izteicās par cilvēktiesībām.
- Maskavā viņa asi kritizēja Krievijas rīcību Čečenijā.
- Viņa nepārprotami atbalstīja divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas konflikta atrisināšanai un bija dedzīga pretiniece toreizējā Izraēlas premjerministra Ariela Šarona politikai pret palestīniešiem.
- 2003. gadā viņa iestājas pret iebrukumu Irākā, jo Apvienoto Nāciju Organizācija to nebija sankcionējusi.
- Vizītes laikā Vašingtonā viņa asi kritizēja Amerikas Savienotās Valstis par nepieņemamo izturēšanos pret ieslodzītajiem cietumā Gvantanamo līča bāzē.
Eiropas vīzija
2001. gadā, kad Zviedrija bija ES prezidentvalsts, Linda, vadot ārlietu ministru sanāksmes, ievērojami palielināja Zviedrijas ietekmi Eiropas Savienībā. Kad bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (tagad — Ziemeļmaķedonijā) 2001. gadā draudēja izcelties konflikts, Anna Linda — Eiropas galvenā sūtne — palīdzēja izvairīties no konflikta eskalācijas, parasti nesaskaņoto ES ārpolitiku ievadot saskaņotā darbībā.