Pārskats
Galvaspilsēta: Parīze
ES oficiālā(-s) valoda(-s): franču
ES dalībvalsts: kopš 1958. gada 1. janvāra
Valūta: eiro (€)
Eirozona: dalībniece kopš 1999. gada 1. janvāra
Šengenas zona: dalībniece kopš 1995. gada 26. marta
Skaitļi:
- platība: 638 475 km2
- iedzīvotāju skaits: 68 401 997 (2024)
(Avots: Eurostat dati par platību un iedzīvotāju skaitu)
Valsts iekārta
Francija ir pusprezidentāla republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ valsts galva – tiešās vēlēšanās ievēlēts prezidents. Francijas teritorija iedalīta 18 administratīvos reģionos: ir 13 lielpilsētu reģioni (proti, kontinentālā Francija) un 5 aizjūras reģioni. Visi 5 aizjūras reģioni, kā arī Senmartēna (Francijas teritorija Karību jūrā) tiek uzskatīti par Eiropas Savienības daļu (tiem ir tālāko reģionu statuss). Strasbūra ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām. Pārējās ir Brisele un Luksemburga.
Tirdzniecība un ekonomika
Francija Eiropas Savienībā ieņem vienpadsmito vietu pēc IKP uz vienu iedzīvotāju (38 000 EUR), kas krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju (37 600 EUR). Tajā saražo 16,6 % no ES kopējā IKP.
(Avots: Eurostat dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un IKP)
(Avots: Eurostat dati par eksportu un importu)
Eiropas Parlamentā ir 81 deputāts no Francijas. Uzziniet, kas ir šie Eiropas Parlamenta deputāti, un sekojiet līdzi darbam, kas norisinās Eiropas Parlamenta birojā Francijā.
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādām politikas jomām veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Francijas prezidentūras termiņi:
1959. gada janvāris–jūnijs | 1962. gada janvāris–jūnijs | 1965. gada janvāris–jūnijs | 1968. gada janvāris–jūnijs | 1971. gada janvāris–jūnijs | 1974. gada jūlijs–decembris | 1979. gada janvāris–jūnijs | 1984. gada janvāris–jūnijs | 1989. gada jūlijs–decembris | 1995. gada janvāris–jūnijs | 2000. gada jūlijs–decembris | 2008. gada janvāris–jūnijs | 2022. gada janvāris–jūnijs |
Francijā Eiropas komisāra amatam tika izraudzīts Stefans Sežurnē. Viņa pārziņā ir uzplauksme un industriālā stratēģija, un viņš pilda arī priekšsēdētājas izpildvietnieka pienākumus.
Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība. Uzziniet vairāk par Komisijas pārstāvniecību Francijā.
Francijai ir 24 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju struktūru, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Francijai ir 24 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES asamblejā, kurā darbojas visu dalībvalstu reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji. Ar šo padomdevēju struktūru konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.
Francijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Franciju un ES struktūrām. Šī pārstāvniecība darbojas kā Francijas “vēstniecība” ES, un tās galvenais uzdevums ir gādāt par to, lai ES sadzirdētu un pēc iespējas vairāk ņemtu vērā Francijas intereses un politiku.
Budžets un finansējums
Kā Francija gūst labumu no ES budžeta?
ES budžets ir rīks, kas nodrošina, ka Eiropa aizvien ir demokrātiska, miermīlīga, pārticīga un konkurētspējīga. ES to izmanto, lai finansētu savas prioritātes un lielus projektus, kurus vairums ES valstu vienas pašas nevarētu finansēt.
Ieguvumi no dalības ES ar uzviju atsver iemaksas ES budžetā, un tam ir daudz piemēru. Visas dalībvalstis gūst labumu no dalības vienotajā tirgū, no vienotas pieejas kopīgajām migrācijas, terorisma un klimata pārmaiņu radītajām problēmām un izmanto tādas konkrētas priekšrocības kā labāka transporta infrastruktūra, modernizēti un digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi un progresīva medicīniskā aprūpe.
Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžets nenozīmē tikai došanu un ņemšanu: tas vērsts uz kopīgiem centieniem padarīt Eiropu un pasauli par labāku vietu mums visiem.
ES budžeta izdevumi un ieņēmumi pa valstīm un gadiem
ES finansēti projekti Francijā
ES budžeta līdzekļi palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Uzziniet vairāk par to, kā Francija izmanto ES finansējumu, un par atveseļošanas līdzekļiem jūsu valstī vai reģionā.