Pārskats
Galvaspilsēta: Luksemburga
ES oficiālās valodas: franču, vācu
ES dalībvalsts: kopš 1958. gada 1. janvāra
Valūta: eiro (€)
Dalība eirozonā: kopš 1999. gada 1. janvāra
Dalība Šengenas zonā: kopš 1995. gada 26. marta
Skaitļi:
- platība: 2595 km2
- iedzīvotāju skaits: 681 973
(Avots: Eurostat 2025. gada dati par platību un iedzīvotāju skaitu)
Valsts iekārta
Luksemburgas Lielhercogiste ir parlamentāra konstitucionāla monarhija (lielhercogiste). Tās valdību vada premjerministrs. Valsts galva ir lielhercogs, bet viņa tiesības ir tikai formālas. Izpildvara ir valdībai. Ik pēc 5 gadiem notiek vispārējas vēlēšanas, kurās ievēl 60 deputātus darbam vienpalātas likumdošanas iestādē (Deputātu palātā).
Valsts ir iedalīta 4 vēlēšanu reģionos, 12 administratīvos kantonos un 105 pašvaldībās. 12 pašvaldībām ir pilsētas statuss; lielākā no tām ir Luksemburgas pilsēta. Luksemburga kopā ar Briseli un Strasbūru ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām. Luksemburgā ir trīs oficiālās valodas: franču, vācu un luksemburgiešu. Pirmās divas ir ES oficiālās valodas.
Tirdzniecība un ekonomika
Luksemburgā ir Eiropas Savienībā visaugstākais IKP uz vienu iedzīvotāju (92 200 EUR), kas ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (38 100 EUR). Tajā saražo 0,5 % no ES kopējā IKP.
(Avots: Eurostat 2023. gada dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un IKP)
(Avots: Eurostat 2024. gada dati par eksportu un importu)
Eiropas Parlaments
Eiropas Parlamentā ir 6 deputāti no Luksemburgas. Uzziniet, kas ir šie Eiropas Parlamenta deputāti, un sekojiet līdzi darbam, kas norisinās Eiropas Parlamenta birojā Luksemburgā.
ES Padome
ES Padomes prezidentūra
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādām politikas jomām veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Luksemburgas prezidentūras termiņi:
1960. gada janvāris–jūnijs | 1963. gada janvāris–jūnijs | 1966. gada janvāris–jūnijs | 1969. gada janvāris–jūnijs | 1972. gada janvāris–jūnijs | 1976. gada janvāris–jūnijs | 1980. gada jūlijs–decembris | 1985. gada jūlijs–decembris | 1991. gada janvāris–jūnijs | 1997. gada jūlijs–decembris | 2005. gada janvāris–jūnijs | 2015. gada jūlijs–decembris | 2029. gada janvāris–jūnijs
Eiropas Komisija
Luksemburga Eiropas Komisijas komisāra amatam izvirzīja Kristofu Hanzenu. Viņa atbildības jomas ir lauksaimniecība un pārtika.
Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība. Uzziniet vairāk par Komisijas pārstāvniecību Luksemburgā.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
Luksemburgai ir 6 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju struktūru, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Eiropas Reģionu komiteja
Luksemburgai ir 6 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES asamblejā, kurā darbojas visu dalībvalstu reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji. Ar šo padomdevēju struktūru konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.
Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā
Luksemburgas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saziņu starp Luksemburgu un ES iestādēm. Šī pārstāvniecība darbojas kā Luksemburgas “vēstniecība” ES, un tās galvenais uzdevums ir gādāt par to, lai ES sadzirdētu un pēc iespējas vairāk ņemtu vērā Luksemburgas intereses un politiku.
Budžets un finansējums
Kā Luksemburga gūst labumu no ES budžeta?
ES budžets ir rīks, kas nodrošina, ka Eiropa aizvien ir demokrātiska, miermīlīga, pārticīga un konkurētspējīga. ES to izmanto, lai finansētu savas prioritātes un lielus projektus, kurus vairums ES valstu nevarētu finansēt vienas pašas.
Ieguvumi no dalības ES ar uzviju atsver iemaksas ES budžetā, un tam ir daudz piemēru. Visas dalībvalstis gūst labumu no dalības vienotajā tirgū, no vienotas pieejas kopīgajām migrācijas, terorisma un klimata pārmaiņu radītajām problēmām un izmanto tādas konkrētas priekšrocības kā labāka transporta infrastruktūra, modernizēti un digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi un progresīva medicīniskā aprūpe.
Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžets nenozīmē tikai došanu un ņemšanu: tas vērsts uz kopīgiem centieniem padarīt Eiropu un pasauli par labāku vietu mums visiem.
ES budžeta izdevumi un ieņēmumi pa valstīm un gadiem
ES finansēti projekti Luksemburgā
ES budžeta līdzekļi palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Uzziniet vairāk par to, kā Luksemburga izmanto ES finansējumu, un par atveseļošanas līdzekļiem jūsu valstī vai reģionā.