ES simbolizējošais skaņdarbs ir no Ludviga van Bēthovena 1823. gadā komponētās Devītās simfonijas, kas muzikālu izteiksmi piešķīra Frīdriha fon Šillera 1785. gadā sacerētajam dzejas šedevram “Oda priekam”.
Himna simbolizē ne tikai Eiropas Savienību, bet arī Eiropu plašākā nozīmē. Dzejolī “Oda priekam” Šillers pauž savu ideālistisko redzējumu, proti, ka visi cilvēki savā starpā ir brāļi. Arī Bēthovenam bija tuva šāda interpretācija.
1972. gadā Eiropas Padome apstiprināja Bēthovena skaņdarbu “Oda priekam” par savu himnu. 1985. gadā ES valstu un valdību vadītāji to pieņēma par Eiropas Savienības oficiālo himnu. Himnai nav vārdu, tai ir tikai mūzika. Tā mūzikas universālajā valodā vēsta par Eiropas ideāliem — brīvību, mieru un solidaritāti.
Eiropas himna neaizstāj ES valstu nacionālās himnas, bet drīzāk pauž šīm valstīm kopīgās vērtības. Himna tiek atskaņota oficiālajās ceremonijās, kurās piedalās Eiropas Savienība, un arī dažādos citos pasākumos ar Eiropas tematiku.
Klausieties šeit:
Šī lapa pēdējoreiz atjaunināta 17 aprīlis 2026