ES savu iedzīvotāju un pasaules labā ir paveikusi ļoti daudz:
- tās pilsoņiem ir tiesības dzīvot, mācīties un strādāt jebkur Eiropas Savienībā;
- tā ir sasniegusi labklājību, pateicoties pasaulē lielākajam vienotajam tirgum un kopīgai valūtai;
- tā ir panākusi izaugsmi pasaulē lielākā tirdzniecības bloka dēļ;
- tajā tiek aizsargātas pilsoņu pamata, digitālās, sociālās, ekonomiskās un citas tiesības;
- tajā ir iespējama ceļošana bez robežām, pateicoties Šengenas zonai;
- tā ir celmlauzis cīņā pret klimata pārmaiņām, vides aizsardzībā un ilgtspējīgas enerģijas nodrošināšanā;
- tā aizsargā iedzīvotāju veselību pret vietējiem un globāliem veselības apdraudējumiem un nodrošina pārtikas nekaitīgumu;
- tā sniedz atbalstu un solidaritāti laikā, kad tas ir nepieciešams dabas stihiju, ekonomisko krīžu vai pandēmijas dēļ;
- tajā jau vairāk nekā 70 gadus valda miers un stabilitāte;
- tā kļūst lielāka un arvien vienotāka, pateicoties ES paplašināšanās procesam;
- tā sniedz humāno un attīstības palīdzību miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Vienotais tirgus
ES nes labklājību, pateicoties tās galvenajam ekonomiskajam dzinējspēkam — vienotajam tirgum. Tas nodrošina preču, pakalpojumu, naudas un cilvēku brīvu pārvietošanos lielākajā daļā kontinenta bez tehniskiem, juridiskiem un birokrātiskiem šķēršļiem. Tas atvieglo uzņēmumu darbību un palīdz patērētājiem ietaupīt naudu.
Ieguvumi pilsoņiem
Pārvietošanās Eiropā ir kļuvusi vienkārša – visiem ES pilsoņiem ir tiesības dzīvot, mācīties, strādāt un pensionēties jebkurā ES valstī.
Attiecībā uz nodarbinātību, sociālajiem pabalstiem un nodokļiem jums kā ES pilsonim jebkurā ES dalībvalstī ir tiesības uz tādu pašu attieksmi, kādu saņem šīs valsts pilsoņi.
Tālāk sniegti daži piemēri ar sasniegumiem, kas panākti, pateicoties vienotajam tirgum.
- Ieguvumi patērētājiem: Viens no lielākajiem ieguvumiem, ko sniedz vienotais tirgus, ir zemākas cenas un lielāka izvēle. Tā kā starp ES valstīm nepastāv tarifu vai tirdzniecības šķēršļu, uzņēmumi var pārdot savus produktus un pakalpojumus bez papildu izmaksām arī pāri robežām, kā rezultātā cenas kļūst konkurētspējīgākas. Turklāt patērētāju tiesību aizsardzības likumi nodrošina, ka visiem ES pilsoņiem ir vienādas tiesības, tostarp 14 dienu preču atgriešanas politika tiešsaistes pirkumiem un garantijas par defektīvām precēm. Godīgu cenu politika palīdz novērst cenu diskrimināciju, nodrošinot, lai cilvēki vienā valstī nemaksātu netaisnīgi augstākas cenas nekā citas valsts iedzīvotāji.
- Tālruņa un digitālie pakalpojumi: Pateicoties noteikumiem par viesabonēšanas maksas atcelšanu, jūs varat izmantot mobilo tālruni un tiešsaistes pakalpojumus visā Eiropas Savienībā bez papildu maksas.
- Vienota parauga lādētājs: Jaunie noteikumi paredz, ka varat uzlādēt savu mobilo tālruni un citas elektroniskās ierīces, izmantojot tikai viena veida lādētāju. Tas ir gan ērtāk, gan palīdz samazināt elektrisko un elektronisko atkritumu daudzumu.
- Ražojumu energoefektivitāte: Pateicoties ES energoefektivitātes marķējumiem, varat redzēt, cik daudz enerģijas un ūdens konkrētā iekārta izmanto. Noteikumi par ekodizainu arī nodrošina, ka mājsaimniecības preces, piemēram, ledusskapji un veļas mazgājamās mašīnas, kļūst energoefektīvāki, palīdzot ietaupīt enerģiju un naudu.
Ieguvumi uzņēmumiem
Vienotais tirgus palīdz uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem, piesaistīt ieguldījumus, lai tie varētu attīstīties visā ES un pasaulē. Tas arī aizsargā uzņēmumus no iespējamiem satricinājumiem to piegādes ķēžu darbībā, atvieglojot jaunu piegādātāju un partneru atrašanu. Tieši šādā veidā vienotais tirgus palīdzēja valstīm solidarizēties un pārvarēt tādas grūtības kā COVID-19 pandēmija. Tas savukārt ļāva Eiropas valstīm nodrošināt dzīvības glābjošas vakcīnas, uzsākt starpvalstu atveseļošanas plānu un ieņemt vadošo lomu globālajā reakcijā uz pandēmiju.
ES strādā pie tā, lai veicinātu uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju un nodrošinātu to digitalizāciju un dekarbonizāciju. Tā izstrādā iedarbīgus ES standartus un veicina starptautisku finanšu un nefinanšu pārskatu un revīzijas standartu piemērošanu.
ES gādā par to, lai jūs būtu pasargāts no globalizācijas negatīvajiem aspektiem, piemēram:
- atbalstot mazos uzņēmumus;
- ieviešot noteikumus, kuri nodrošinātu, ka lielie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu.
ES var palīdzēt arī uzņēmumu īpašniekiem, kas saskārušies ar netaisnīgu attieksmi.
Finansējums un inovācija
Ekonomiskās izaugsmes pamatā ir ES apņemšanās atbalstīt vietējo inovāciju. ES iegulda pētniecībā un inovācijā, īstenojot programmu “Apvārsnis Eiropa”. Vairāk nekā 30 ES pētnieku, kurus finansējusi šī programma, ir ieguvuši Nobela prēmiju.
Viens no nozīmīgākajiem ES sasniegumiem inovācijas jomā ir Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmas Galileo palaišana. Kopš 2016. gada sistēma Galileo palīdz jums viedtālrunī atrast savu atrašanās vietu. Pašlaik tā sniedz navigācijas un laika informāciju vairāk nekā 4 miljardiem lietotāju visā pasaulē. Sistēma Galileo sekmē arī daudzu nozaru, piemēram, transporta, loģistikas, telesakaru un enerģētikas nozares, ikdienas darbību.
ES piedāvā arī daudzas finansējuma iespējas uzņēmumu darbības atbalstam. Ja strādājat lauksaimniecības nozarē, tad kopējā lauksaimniecības politika ir ieviesusi vairākas shēmas, kas palīdzēs jums paplašināt savu uzņēmējdarbību. Ir pieejams arī ES finansējums, kas īpaši paredzēts tiem, kuri strādā zivsaimniecības, klimata politikas, inovācijas, enerģētikas, transporta un IKT jomā un vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību pāri valstu robežām.
Kopīga valūta
Euro, ko ieviesa 1999. gadā, tagad ir 20 ES valstu oficiālā valūta, un to izmanto gandrīz 350 miljoni cilvēku. Tā ir veicinājusi Eiropas integrāciju un stiprinājusi vienoto tirgu, novēršot valūtas svārstību risku un valūtas maiņas izmaksas un tādējādi sniedzot labumu mums visiem.
Tirdzniecība
Eiropas Savienība ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē. Tā ir pasaulē lielākā rūpniecības preču un pakalpojumu eksportētāja un lielākais importa tirgus vairāk nekā 100 valstīm.
Viens no ES pamatprincipiem ir brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm. Tas ir iespējams, pateicoties vienotajam tirgum. Arī ārpus savām robežām ES tiecas liberalizēt pasaules tirdzniecību.
ES ieņem stabilu pozīciju pasaules tirgū, pateicoties tās dalībvalstīm, kas darbojas kopā un vienprātīgi, nevis izmantojot daudzas atsevišķas tirdzniecības stratēģijas. ES ir viena no lielākajām pasaules mēroga dalībniecēm starptautiskajā tirgū, veidojot aptuveni 14 % no pasaules preču tirdzniecības. Eiropas Savienībai ir 74 atsevišķi brīvās tirdzniecības nolīgumi ar valstīm un reģioniem visā pasaulē. Tā arī turpina novērst tirdzniecības šķēršļus ES eksportam visā pasaulē.
Tajā pašā laikā ES muitas savienība atvieglo tirdzniecību ES uzņēmumiem, saskaņo muitas nodokļus precēm no valstīm ārpus ES un palīdz aizsargāt jūs, jūsu dzīvniekus un vidi. Pateicoties šai savienībai, visu ES valstu muitas iestādes sadarbojas kā viens vesels. Tās piemēro vienus un tos pašus tarifus precēm, kas tiek importētas no citām pasaules valstīm ES teritorijā, taču nepiemēro nekādus tarifus ES iekšienē.
Ceļošana bez robežām
Pateicoties tam, ka ES ir izveidojusi Šengenas zonu bez robežām, vairāk nekā 425 miljoni ES pilsoņu līdz ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri dzīvo ES vai apmeklē ES, var brīvi pārvietoties šajā zonā.
Šengenas zona aptver lielāko daļu ES valstu, izņemot Kipru un Īriju. Šengenas zonai ir pievienojušās arī dažas trešās valstis, piemēram, Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina. Visi Šengenas zonas dalībvalstu iedzīvotāji var pārvietoties pa šo teritoriju bez robežpārbaudēm.
Tiesību un demokrātijas aizsardzība
ES pilsoņiem tiek nodrošinātas daudzas brīvības un plaša aizsardzība, kas ietver personiskās, pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības, personas datu aizsardzību, likumus diskriminācijas novēršanai un iespēju bez robežkontroles ceļot lielākajā daļā ES valstu.
Visiem ES pilsoņiem ir tiesības aktīvi piedalīties ES politiskajā dzīvē. Ikvienam pieaugušajam ES pilsonim ir tiesības kandidēt un ievēlēt savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā — pasaules vienīgajā tieši ievēlētajā starpvalstu asamblejā.
Papildus vēlēšanām jūs varat sniegt savu ieguldījumu ES politikā arī, piedaloties Eiropas pilsoņu paneļdiskusijās. Piedaloties šajās paneļdiskusijās, kopā ar citiem cilvēkiem no visām ES valstīm varat iesaistīties demokrātiskajā procesā ar mērķi apspriest svarīgākos gaidāmos politikas priekšlikumus, kas skars mūs visus.
Visiem ES pilsoņiem ir vienādas pamattiesības, kas balstās uz tādām vērtībām kā līdztiesība, nediskriminēšana, iekļautība, cilvēka cieņa, brīvība un demokrātija. Šīs vērtības nostiprina un aizsargā tiesiskums, kas ir noteikts ES līgumos un Pamattiesību hartā.
ES pilsoņiem ir tiesības dzīvot, strādāt, mācīties un precēties citās ES valstīs. ES strādā pie tā, lai jūsu personas dati būtu droši un nodrošinātu jums, patērētājam, darba ņēmējam un pilsonim, plašākas tiesības. Detalizētāk par savām tiesībām uzzināsiet tālāk.
Nodarbinātība. Katram darba ņēmējam Eiropas Savienībā ir noteiktas pamattiesības šādās jomās:
- darba aizsardzība;
- vienlīdzīgas iespējas;
- aizsardzība pret visu veidu diskrimināciju.
Eiropas Savienībā maksimālais stundu skaits, ko persona var nostrādāt jebkurā noteiktā septiņu dienu laikposmā, ir 48 stundas. Katram darba ņēmējam garantētais minimālais apmaksātais atvaļinājums gadā ir 4 nedēļas.
- Datu aizsardzība. ES ir paudusi stingru apņemšanos aizsargāt individuālās tiesības un personas informāciju ar mērķi nodrošināt, ka mums visiem ir lielāka kontrole pār mūsu personas datiem un tiesības uz to, lai mūsu dati tiktu dzēsti. ES datu aizsardzības noteikumi garantē arī jūsu personas datu aizsardzību neatkarīgi no tā, kur tie tiek ievākti, piemēram, kad iepērkaties tiešsaistē, piesakāties darbā vai pieprasāt bankas aizdevumu. Šie noteikumi attiecas gan uz uzņēmumiem, gan organizācijām (publiskām un privātām), kas atrodas ES un ārpus ES un kas piedāvā preces vai pakalpojumus ES.
- Ceļošana un maksājumi. Saskaņā ar ES noteikumiem jūs saņemsiet samaksāto naudu atpakaļ, ja atgriezīsiet nevēlamās preces, un jums tiks izmaksāta kompensācija, ja ceļojuma laikā saskarsieties ar kavēšanos vai atcelšanu, ko būtu bijis iespējams novērst. Turklāt jums vairs nav jāmaksā nekādas papildu maksas, veicot pirkumus ar kredītkarti vai debetkarti Eiropas Savienībā. ES ieviestie tūlītējie maksājumi nozīmē to, ka līdzekļi būs pieejami maksājuma saņēmēja kontā 10 sekunžu laikā pēc maksājuma uzdevuma veikšanas.
- Ražojumu drošums. Jūs esat pasargāts pret bīstamām precēm, pateicoties ES ātrās reaģēšanas sistēmai, ar ko iespējams ziņot par bīstamām nepārtikas precēm, piemēram, rotaļlietām, automašīnu sēdekļiem un smaržām. Šī sistēma ļauj valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par ražojumu drošumu vienotā tirgus valstīs, ātri apmainīties ar informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai vērstos pret bīstamām precēm. Līdzīga brīdināšanas sistēma pastāv saistībā ar pārtikas precēm, kas neatbilst veselības un nekaitīguma prasībām.
- Lauksaimniecības produkti. ES lauksaimniecības un pārtikas nozari regulē virkne tiesību aktu un standartu, kuru visu mērķis ir nodrošināt veselības aizsardzību. Plašs ES tiesību aktu klāsts aptver visu pārtikas produktu ražošanas un pārstrādes ķēdi Savienībā, kā arī importētās un eksportētās preces.
- Veselības apdrošināšana. Vēršoties pie sava valsts apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja, varat saņemt bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karti. Tā nodrošina neplānotas, medicīniski nepieciešamas, valsts nodrošinātas veselības aprūpes pieejamību, īslaicīgi uzturoties jebkurā no ES valstīm, kā arī Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā, Šveicē un Apvienotajā Karalistē, ar tādiem pašiem nosacījumiem un par tādu pašu maksu (dažās valstīs bez maksas), kādu piemēro attiecīgajā valstī apdrošinātajām personām.
- Digitālās tiesības. ES tiesību akti nodrošina, ka lielās digitālās platformas tiek kontrolētas un ka tās savas ietekmes dēļ nevar radīt šķēršļus digitālajai ekonomikai. Tie arī nostiprina jūsu tiesības, jo īpaši sociālo mediju platformās, ļaujot jums:
- apstrīdēt satura ierobežošanas lēmumus;
- pieprasīt lielāku pārredzamību tiešsaistes platformās;
- nodrošināt, lai tiktu pienācīgi izpildīti nepilngadīgo aizsardzības pienākumi;
- noteikt jaunus ierobežojumus saistībā ar mērķauditorijai pielāgotām reklāmām.
Klimats, enerģētika un vide
Cīņa pret klimata pārmaiņām
ES ir ceļā uz to, lai līdz 2050. gadam kļūtu par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tā ir celmlauzis cīņā pret klimata pārmaiņām un videi draudzīgākas ekonomikas veicināšanā. Saskaņā ar solījumu, kas pausts 2015. gada Parīzes nolīgumā, kurā valdības kopīgi vienojās par apjomīgiem kopīgiem centieniem ierobežot globālo sasilšanu un novērst tās negatīvo ietekmi, ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šis mērķis ir nostiprināts tiesību aktos.
ES arī sadarbojas ar jaunattīstības valstīm ar mērķi palīdzēt tām mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām. ES kopā ar tās dalībvalstīm un Eiropas Investīciju banku sniedz lielāko ieguldījumu publiskā klimatfinansējuma nodrošināšanā jaunattīstības valstīm.
Eiropas nodrošināšana ar enerģiju
ES ir pārvarējusi būtiskus riskus tās energoapgādes drošībai, atguvusi kontroli pār enerģijas tirgu un cenām un paātrinājusi pāreju uz klimatneitralitāti.
Pateicoties ES līmenī veiktajiem pasākumiem, elektroenerģijas un gāzes cenas patērētājiem salīdzinājumā ar 2022. gada maksimālajām vērtībām ir krasi samazinājušās. Jaunie enerģijas tirgus tiesību akti nozīmē to, ka arī visneaizsargātākās personas ir labāk pasargātas pret atslēgšanu no energoapgādes tīkla.
Pateicoties ES pasākumiem enerģētikas jomā, puse no ES saražotās elektroenerģijas tagad nāk no atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja enerģija ir apsteigusi gāzi, kļūstot par otro lielāko elektroenerģijas avotu Eiropas savienībā aiz kodolenerģijas.
Dabas aizsardzība
ES ir izstrādājusi vienus no stingrākajiem vides kvalitātes standartiem pasaulē. ES politikas mērķis ir līdz minimumam samazināt klimata, veselības un bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu.
Viens no galvenajiem klimata pārmaiņu un bioloģiskās daudzveidības zuduma veicinātājiem ir mežu izciršana. Tas ir tikai viens no daudzajiem vides jautājumiem, kas mudināja ES rīkoties, lai aizsargātu mūsu zemi.
ES nodibināja Natura 2000 tīklu, kas ir lielākais koordinētais aizsargājamo teritoriju tīkls pasaulē. Gandrīz 20 % no ES zemes ir daļa no Natura 2000 tīkla, tādējādi ļaujot uzzelt dabai un bioloģiskajai daudzveidībai.
ES arī vēršas pret tiem 10 vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kas visbiežāk atrodami Eiropas pludmalēs, kā arī veicina ilgtspējīgu alternatīvu atrašanu. Turklāt ES strādā pie gaisa piesārņojuma izraisītu priekšlaicīgas nāves gadījumu skaita samazināšanas un uzlabo ūdens kvalitāti, samazinot atkritumu un mikroplastmasas daudzumu ūdenī.
Daudzu ķimikāliju īpašības ir bīstamas, un tās var kaitēt videi un cilvēku veselībai. ES ir ieviesusi aptuveni 40 tiesību aktus, kas reglamentē ķimikālijas un tādējādi aizsargā cilvēka veselību un samazina ķimikāliju radīto piesārņojumu.
Veselība
Kad pasauli skāra COVID-19 pandēmija, ES rekordīsā laikā palīdzēja izpētīt un ieviest dzīvības glābjošas vakcīnas. Vairāk nekā 80 % pieaugušo ES iedzīvotāju saņēma vismaz pirmo vakcinācijas kursu. ES arī uzņēmās vadību, ieviešot ES digitālo COVID sertifikātu, kas palīdzēja iedzīvotājiem no 78 valstīm un teritorijām ceļot droši. Šo sistēmu pārņēma arī Pasaules Veselības organizācija, izveidojot globālu sistēmu, kas ļauj cilvēkiem visā pasaulē ceļot un tos aizsargā no esošiem un nākotnes veselības apdraudējumiem.
Eiropas veselības savienība tika nodibināta, lai palīdzētu ES valstīm nākotnē sagatavoties un kopīgi reaģēt uz veselības krīzēm. ES rūpējas par to, lai medicīniskās preces būtu pieejamas un nopērkamas par samērīgām cenām un lai ES valstis sadarbotos ar mērķi uzlabot dažādu slimību, tostarp vēža, profilaksi, ārstēšanu un pēcaprūpi.
Pandēmija arī radīja papildu spriedzi, kas ietekmēja garīgo veselību. To īpaši izjūt jaunieši un cilvēki ar jau esošiem garīgās veselības traucējumiem. Lai pārvarētu garīgās veselības krīzi, ES ieviesa 20 garīgās veselības pamatiniciatīvas ar mērķi nodrošināt:
- adekvātu un iedarbīgu profilaksi;
- piekļuvi kvalitatīvai un cenas ziņā pieejamai garīgās veselības aprūpei un ārstēšanai;
- reintegrāciju sabiedrībā pēc atveseļošanās.
Solidaritāte krīzes laikā
Lielas dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas gadījumā ES var koordinēt valdības palīdzības sniegšanu skartajai teritorijai no visas Eiropas Savienības. Kad katastrofas skartā valsts aktivizē Civilās aizsardzības mehānismu, ES aicina visas 37 iesaistītās valstis palīdzēt. Sniegtā palīdzība var būt dažāda — no medicīniskām precēm un pajumtes uzbūvei nepieciešamajiem priekšmetiem līdz specializētām vienībām, piemēram, ugunsdzēsējiem vai meklēšanas un glābšanas vienībām.
Līdz šim tā ir novirzījusi atbalstu uz visām kontinenta daļām un ārpus tā: sākot no gruvešu tīrīšanas tikai dažas stundas pēc tam, kad nāvējošas zemestrīces izpostīja Albāniju, Horvātiju un Turciju, un beidzot ar palīdzības sniegšanu Grieķijai, Itālijai, Spānijai un Kanādai, kad tās pēdējos gados piedzīvoja meža ugunsgrēkus vai pēkšņus plūdus.
Ārkārtas palīdzības sniegšana ukraiņiem ir bijusi līdz šim lielākā ES civilās aizsardzības mehānisma organizētā operācija.
ES paplašināšanās
Kopš tās dibināšanas 1951. gadā ES ir paplašinājusies no 6 līdz 27 valstīm, apvienojot lielāko daļu kontinenta.
Tas nozīmē, ka 450 miljoniem eiropiešu tagad ir pārvietošanās iespējas plašākā teritorijā un lielākas tiesības un brīvības. Neraugoties uz problēmām, ar ko reizēm ir nācies saskarties, ir nostiprināta demokrātija un tiesiskums. Ir pieaugušas iespējas gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem.
Paplašināšanās process ir kļuvis arī par spēcīgu stimulu demokrātiskām un ekonomiskām reformām tajās valstīs, kuras vēlas kļūt par nākamajām ES dalībvalstīm.
Miers un stabilitāte ES
Eiropas Savienībā jau vairāk nekā pusgadsimtu valda miers, stabilitāte un labklājība. 2012. gadā tai tika piešķirta Nobela Miera prēmija par vairāk nekā 70 gadus ilgušu mieru.
Taču pēdējā laikā karš ir atgriezies Eiropas teritorijā. Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir uzbrukums ne tikai Ukrainai, bet arī brīvībai, pašnoteikšanās tiesībām un demokrātijai. ES ir atbalstījusi Ukrainu visos posmos, un tā turpinās to atbalstīt tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams.
ES arī veicina mieru, labklājību, demokrātiju, pamatbrīvības un tiesiskumu visā pasaulē. Tā strādā pie tā, lai risinātu konfliktus, un veicina starptautisko kārtību, kam pamatā ir noteikumu ievērošana.
Starptautiskā palīdzība un diplomātija
Globālā mērogā ES valstīm, darbojoties vienoti, ir daudz lielāka ietekme nekā 27 dažāda lieluma valstīm, kas pārstāv tikai savas intereses. ES un tās dalībvalstis ir lielākās attīstības palīdzības sniedzējas pasaulē, un tās strādā kopā, lai veicinātu labu pārvaldību, cīnītos pret badu un saglabātu dabas resursus.
Pasaulē lielākā palīdzības sniedzēja
Ja notikusi liela mēroga katastrofa vai izveidojusies ārkārtas humanitārā situācija, Eiropas Savienība sniedz palīdzību valstīm un iedzīvotājiem gan Eiropā, gan ārpus tās robežām. Eiropas Savienība kolektīvi ir lielākā starptautiskās palīdzības līdzekļu devēja pasaulē, ik gadu nabadzības izskaušanai un globālās attīstības veicināšanai piešķirot vairāk nekā 50 miljardus eiro.
ES katru gadu nodrošina pārtiku, patvēruma vietas, aizsardzību, veselības aprūpi un tīru ūdeni miljoniem cilvēku, kurus skārušas dabas katastrofas vai konflikti vairāk nekā 110 valstīs, un viens no palīdzības sniegšanas veidiem ir humānās palīdzības gaisa tilti.
Migrācija
Migrācijas un patvēruma pārvaldība pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām Eiropas iedzīvotāju problēmām. 2024. gadā ES ieviesa jaunu kopīgu sistēmu migrācijas pārvaldībai cieņpilnā un ilgtspējīgā veidā. Šīs sistēmas noteikumi ir vērsti uz to, lai neviena ES valsts nepaliktu novārtā migrācijas pārvaldības procesā un lai visas valstis piemērotu taisnīgas un efektīvas procedūras un pārvaldītu ES ārējās robežas, pilnībā ievērojot cilvēku pamattiesības.
Diplomātija un drošība
Lai veicinātu stabilitāti un konfliktu risināšanu dažos no pasaules nestabilākajiem reģioniem, ES izmanto vairākus instrumentus, kā diplomātiju, sankcijas un palīdzības sniegšanu. Piemēram, ES noteica milzīgas un vēl nepieredzētas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, kuru nolūks ir mazināt Krievijas spēju finansēt karu.
Cilvēktiesību aizsardzība
Eiropas Savienība balstās uz stingru apņemšanos veicināt un aizsargāt cilvēktiesības. Tā aizstāv pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un brīvības un veicina diskriminācijas izskaušanu un vienlīdzīgu attieksmi.
Tā iebilst pret jebkāda veida spīdzināšanu, nāvessodu un cilvēku tirdzniecību. Tā arī sniedz atbalstu ar mērķi veicināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu valstīs un reģionos, kur tās ir visvairāk apdraudētas.