Pāriet uz galveno saturu

Pārskats

Galvaspilsēta: Brisele

ES oficiālās valodas: franču, nīderlandiešu un vācu

ES dalībvalsts: kopš 1958. gada 1. janvāra

Valūta: eiro. Eirozonā kopš 1999. gada 1. janvāra

Šengenas zonaŠengenas zonā kopš 1995. gada 26. marta

Skaitļiģeogrāfiskā platība – iedzīvotāju skaits – iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (PSL)

Valsts iekārta

Beļģija ir federatīva konstitucionāla monarhija, kuras valsts galva ir karalis, valdības vadītājs ir premjerministrs un kurā ir daudzpartiju sistēma. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras nav centralizētas, bet sadalītas starp 3 pārvaldības līmeņiem: federatīvo valdību, 3 valodu kopienām (flāmu, franču un vācu) un 3 reģioniem (galvaspilsētu Briseli, Flandriju un Valoniju). Juridiski tie visi ir vienlīdzīgi, atšķiras tikai pilnvaras un pienākumu jomas. Brisele kopā ar Luksemburgu un Strasbūru ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Beļģijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (22,0 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (17,7 %), kā arī rūpniecība (16,4 %).

65 % no Beļģijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (17 % Vācijā, 14 % Francijā un 12 % Nīderlandē), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir Apvienotā Karaliste (8 %) un ASV (7 %).

62 % importa ir no ES dalībvalstīm (17 % no Nīderlandes, 14 % no Vācijas un 10 % no Francijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir ASV (7 %) un Ķīna (5 %).

Beļģija Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 21 deputāts no Beļģijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Beļģijā

Eiropas Savienības Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Beļģijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Beļģijas prezidentūras termiņi:

1958. gada janvāris–jūnijs | 1961. gada janvāris–jūnijs | 1964. gada janvāris–jūnijs | 1967. gada janvāris–jūnijs | 1970. gada janvāris–jūnijs | 1973. gada janvāris–jūnijs | 1977. gada jūlijs–decembris | 1982. gada janvāris–jūnijs | 1987. gada janvāris–jūnijs | 1993. gada jūlijs–decembris | 2001. gada jūlijs–decembris | 2010. gada jūlijs–decembris |

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā prezidentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Beļģijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Didjē Reinderss. Viņa pārziņā ir tiesiskums.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Beļģijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Beļģijai ir 12 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Beļģijai ir 12 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā pašvaldību un reģionu nostāja.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Beļģijas Pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Beļģiju un ES iestādēm. Tā savā ziņā ir kā Beļģijas “vēstniecība” ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt Beļģijas intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Cik naudas Beļģija iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; tas drīzāk atspoguļo visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības.

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Beļģijā

Nauda, ko Beļģija iemaksā ES budžetā, palīdz ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Uzziniet, kā Beļģija izmanto ES finansējumu.