Pārskats
Galvaspilsēta: Tallina
ES oficiālā valoda: igauņu
ES dalībvalsts: kopš 2004. gada 1. maija
Valūta: eiro (€). Eirozonas dalībvalsts kopš 2011. gada 1. janvāra
Šengenas zona: dalībniece kopš 2007. gada 21. decembra
Skaitļi
- Platība: 45 336 km2
- Iedzīvotāju skaits: 1 374 687 (2024)
(Avots: Eurostat dati par platību un iedzīvotāju skaitu)
Valsts iekārta
Igaunija ir parlamentāra republika. Tās valdības vadītāju — premjerministru — izvirza prezidents un amatā apstiprina parlaments. Premjerministrs ir atbildīgs par valdībai piešķirto izpildvaru. Prezidentu, kas ir valsts galva, uz pieciem gadiem ievēlē parlaments vai vēlēšanu kolēģija. Parlamentā ir 101 deputāts, ko ievēlē uz četriem gadiem. Valsts ir iedalīta 15 apriņķos un 79 pašvaldībās.
Tirdzniecība un ekonomika
Igaunijas IKP uz vienu iedzīvotāju (30 700 EUR) ir mazāks par ES vidējo rādītāju (37 600 EUR). Tajā saražo 0,2 % no ES kopējā IKP.
(Avots: Eurostat dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un IKP)
(Avots: Eurostat dati par eksportu un importu)
Eiropas Parlamentā ir 7 deputāti no Igaunijas. Uzziniet, kas ir šie Eiropas Parlamenta deputāti un sekojiet līdzi darbam, kas norisinās Eiropas Parlamenta birojā Igaunijā.
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādām politikas jomām veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Igaunijas prezidentūras termiņš:
2017. gada jūlijs–decembris
Igaunijā Eiropas komisāres amatam tika izraudzīta Kadri Simsone. Viņas pārziņā ir enerģētika.
Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība. Uzziniet vairāk par Komisijas pārstāvniecību Igaunijā.
Igaunijai ir 7 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju struktūru, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Igaunijai ir 7 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju struktūru konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā ikviena ES reģiona nostāja.
Igaunijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saziņu starp Igauniju un ES iestādēm. Šī pārstāvniecība darbojas kā Igaunijas “vēstniecība” ES, un tās galvenais uzdevums ir gādāt par to, lai ES sadzirdētu un pēc iespējas vairāk ņemtu vērā Igaunijas intereses un politiku.
Budžets un finansējums
Cik naudas Igaunija iemaksā ES budžetā un cik no tā saņem?
ES budžets ir rīks, kas nodrošina, ka Eiropa aizvien ir demokrātiska, miermīlīga, pārticīga un konkurētspējīga. ES to izmanto, lai finansētu savas prioritātes un lielus projektus, kurus vairums ES valstu vienas pašas nevarētu finansēt.
Ieguvumi no dalības ES ar uzviju atsver iemaksas ES budžetā, un tam ir daudz piemēru. Visas dalībvalstis gūst labumu no dalības vienotajā tirgū, no vienotas pieejas kopīgajām migrācijas, terorisma un klimata pārmaiņu radītajām problēmām un izmanto tādas konkrētas priekšrocības kā labāka transporta infrastruktūra, modernizēti un digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi un progresīva medicīniskā aprūpe.
Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi.
ES budžets nenozīmē tikai došanu un ņemšanu: tas vērsts uz kopīgiem centieniem padarīt Eiropu un pasauli par labāku vietu mums visiem.
ES budžeta izdevumi un ieņēmumi pa valstīm un gadiem
ES finansēti projekti Igaunijā
ES budžeta līdzekļi palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Uzziniet vairāk par to, kā Igaunija izmanto ES finansējumu, un par atveseļošanas līdzekļiem jūsu valstī vai reģionā.