Francija ir pusprezidentāla republika, kuras valdības vadītāju premjerministru ieceļ prezidents – tiešās vēlēšanās ievēlēts valsts galva. Francijas teritorija sastāv no 18 administratīvajiem reģioniem. No tiem 13 atrodas metropoles Francijā (t. i., Eiropā), un 5 ir aizjūras reģioni. Visi 5 aizjūras reģioni, kā arī Senmartēna (Francijas teritorija Karību jūrā) tiek uzskatīti par Eiropas Savienības daļu (tiem ir tālāko reģionu statuss). Francijas pilsēta Strasbūra ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām. Pārējās ir Brisele un Luksemburga.

Atrašanās vieta ES kartē

Francijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (23,4 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (16,4 %) un profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvā darbība un palīgdarbības (14,2 %).

54 % no Francijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 15 %, Itālijā 8 %, Beļģijā un Spānijā 7 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (8 %) un Apvienotā Karaliste (6 %).

66 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 17 %, no Beļģijas 10 % un no Nīderlandes 9 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Francijas galvenie importa partneri ir Ķīna (7 %) un ASV (5 %). 

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 79 deputāti no Francijas. Uzziniet, kas ir šie deputāti!

Eiropas Parlamenta birojs Francijā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Francijas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Francijas prezidentūras laikposmi:

1959. gada janvāris – jūnijs | 1962. gada janvāris – jūnijs | 1965. gada janvāris – jūnijs | 1968. gada janvāris – jūnijs | 1971. gada janvāris – jūnijs | 1974. gada jūlijs – decembris | 1979. gada janvāris – jūnijs | 1984. gada janvāris – jūnijs | 1989. gada jūlijs – decembris | 1995. gada janvāris – jūnijs | 2000. gada jūlijs – decembris | 2008. gada janvāris – jūnijs | 2022. gada janvāris – jūnijs |

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Francijā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Tjerī Bretons. Viņa pārziņā ir iekšējais tirgus.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Francijā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Francijai ir 24 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Francijai ir 24 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tiesību aktos ņem vērā pašvaldību un reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Francijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Franciju un ES struktūrām. Tā savā ziņā ir kā Francijas vēstniecība ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Cik naudas Francija iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar budžetu drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES budžets
• ES izdevumi un ieņēmumi (iedalījums pa gadiem un valstīm)

ES finansēti projekti Francijā 

Līdzekļi, ko Francija iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Francija izmanto ES finansējumu.