Pārskats
Galvaspilsēta: Berlīne
ES oficiālā valoda: vācu
ES dalībvalsts: kopš 1958. gada 1. janvāra
Valūta: eiro (€). Eirozonas dalībvalsts kopš 1999. gada 1. janvāra
Šengenas zona: dalībniece kopš 1995. gada 26. marta
Skaitļi
- Platība: 357 569 km2
- Iedzīvotāju skaits: 84 358 845 (2023)
(Avots: Eurostat dati par platību un iedzīvotāju skaitu)
Valsts iekārta
Vācija ir federatīva parlamentāra republika ar valdības vadītāju kancleru un valsts galvu prezidentu, kurš gan lielākoties pilda reprezentatīvas funkcijas. Valstī ir 16 federālās zemes (Länder), kurām ir pašām sava konstitūcija un kuras savu iekšējo organizāciju var veidot visnotaļ autonomi. Trīs no tām ir pilsētas: Brēmene, Berlīne un Hamburga.
Tirdzniecība un ekonomika
Vācija Eiropas Savienībā ieņem astoto vietu pēc IKP uz vienu iedzīvotāju (41 300 EUR), kas krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju (35 500 EUR). Tajā saražo 25,3 % no ES kopējā IKP.
(Avots: Eurostat dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un IKP)
(Avots: Eurostat dati par eksportu un importu)
Eiropas Parlamentā ir 96 deputāti no Vācijas. Uzziniet, kas ir šie Eiropas Parlamenta deputāti un sekojiet līdzi darbam, kas norisinās Eiropas Parlamenta birojā Vācijā.
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādām politikas jomām veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Vācijas prezidentūras termiņi:
1958. gada jūlijs–decembris | 1961. gada jūlijs–decembris | 1964. gada jūlijs–decembris | 1967. gada jūlijs–decembris | 1970. gada jūlijs–decembris | 1974. gada janvāris–jūnijs | 1978. gada jūlijs–decembris | 1983. gada janvāris–jūnijs | 1988. gada janvāris–jūnijs | 1994. gada jūlijs–decembris | 2007. gada janvāris–jūnijs | 2020. gada jūlijs–decembris
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ir Urzula fon der Leiena no Vācijas. Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība. Uzziniet vairāk par Komisijas pārstāvniecību Vācijā.
Vācijai ir 24 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju struktūru, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Vācijai ir 24 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju struktūru konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā ikviena ES reģiona nostāja.
Vācijas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saziņu starp Vāciju un ES iestādēm. Šī pārstāvniecība darbojas kā Vācijas “vēstniecība” ES, un tās galvenais uzdevums ir gādāt par to, lai ES sadzirdētu un pēc iespējas vairāk ņemtu vērā Vācijas intereses un politiku.
Budžets un finansējums
Cik naudas Vācija iemaksā ES budžetā un cik no tā saņem?
ES budžets ir rīks, kas nodrošina, ka Eiropa aizvien ir demokrātiska, miermīlīga, pārticīga un konkurētspējīga. ES to izmanto, lai finansētu savas prioritātes un lielus projektus, kurus vairums ES valstu vienas pašas nevarētu finansēt.
Ieguvumi no dalības ES ar uzviju atsver iemaksas ES budžetā, un tam ir daudz piemēru. Visas dalībvalstis gūst labumu no dalības vienotajā tirgū, no vienotas pieejas kopīgajām migrācijas, terorisma un klimata pārmaiņu radītajām problēmām un izmanto tādas konkrētas priekšrocības kā labāka transporta infrastruktūra, modernizēti un digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi un progresīva medicīniskā aprūpe.
Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas — un otrādi.
ES budžets nenozīmē tikai došanu un ņemšanu: tas vērsts uz kopīgiem centieniem padarīt Eiropu un pasauli par labāku vietu mums visiem.
ES budžeta izdevumi un ieņēmumi pa valstīm un gadiem
ES finansēti projekti Vācijā
ES budžeta līdzekļi palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Uzziniet vairāk par to, kā Vācija izmanto ES finansējumu, un par atveseļošanas līdzekļiem jūsu valstī vai reģionā.