Skip to main content

Īss apraksts

Galvaspilsēta: Luksemburga

ES oficiālā(-s) valoda(-s): franču, vācu

ES dalībvalsts: kopš 1958. gada 1. janvāra

Valūta: eiro. Eirozonas valsts kopš 1999. gada 1. janvāra.

Šengena: Šengenas zonas valsts kopš 1995. gada 26. marta.

Skaitļi:ģeogrāfiskā platība - iedzīvotāju skaits - iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (PSL)

Valsts iekārta

Luksemburgas Lielhercogiste ir parlamentāra konstitucionāla monarhija (lielhercogiste). Tai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts galva (lielhercogs), kura tiesības ir tikai formālas. Valdībai ir izpildvara. Vispārējas vēlēšanas notiek ik pēc 5 gadiem. Tajās ievēl 60 deputātus likumdošanas iestādē (Deputātu palātā), kurai ir tikai viena palāta. Valsts ir iedalīta 4 vēlēšanu reģionos, 12 administratīvos kantonos un 105 pašvaldībās. 12 pašvaldībām ir pilsētas statuss (no tām lielākā ir Luksemburgas pilsēta). Luksemburga kopā ar Briseli un Strasbūru ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām. Luksemburgai ir trīs valsts valodas: franču, vācu un luksemburgiešu. Abas pirmās ir ES oficiālās valodas.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Luksemburgas ekonomikas svarīgākās nozares 2018. gadā bija finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi (26,5 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (18 %) un valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (16,7 %).

84 % no Luksemburgas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (Vācijā 27 %, Beļģijā 15 % un Francijā 14 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (3 %) un Ķīna (2 %).

88 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Beļģijas 35 %, no Vācijas 26 % un no Francijas 11 %), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir ASV (4 %) un Ķīna un Japāna (2 % no katras).

Luksemburga ES

Eiropas Parlaments

Luksemburgai ir 6 deputāti Eiropas Parlamentā. Noskaidrojiet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Luksemburgā

Eiropas Savienības Padome

ES Padomē valstu ministri regulāri tiekas, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Luksemburgas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

Prezidentūra ES Padomē

Eiropas Savienības Padomei nav pastāvīga vienpersoniska vadītāja, proti, priekšsēdētāja (kā tas ir, piemēram, Komisijā vai Parlamentā). Toties Padomei ir prezidentūra, kas ilgst sešus mēnešus un kuru secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts ministri vada Padomes sanāksmes dažādās politikas jomās, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Luksemburgas prezidentūras laikposmi:

1960. gada janvāris – jūnijs | 1963. gada janvāris – jūnijs | 1966. gada janvāris – jūnijs | 1969. gada janvāris – jūnijs | 1972. gada janvāris – jūnijs | 1976. gada janvāris – jūnijs | 1980. gada jūlijs – decembris | 1985. gada jūlijs – decembris | 1991. gada janvāris – jūnijs | 1997. gada jūlijs – decembris | 2005. gada janvāris – jūnijs | 2015. gada jūlijs – decembris

Prezidentūra ES Padomē

Pašreizējā ES Padomes prezidentūra

Eiropas Komisija

Luksemburgā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Nikolā Šmits. Viņa pārziņā ir darbs un sociālās tiesības.

Komisijai katrā ES valstī ir vietējais birojs jeb pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Luksemburgā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Luksemburgai ir 5 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Luksemburgai ir 5 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā  — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo konsultatīvo iestādi apspriežas par ierosinātajiem tiesību aktiem, tādējādi nodrošinot, ka tajos ņem vērā dažādu ES reģionu nostāju.

Pastāvīgā pārstāvniecība ES

Luksemburgas pastāvīgā pārstāvniecība Briselē nodrošina saikni starp Luksemburgu un ES struktūrām. Tās kā “Luksemburgas vēstniecības ES” galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt savas valsts intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Kādas ir Luksemburgas iemaksātās un saņemtās summas?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi, atkarībā no tās līdzekļiem. Jo lielāka kādas valsts ekonomika, jo apjomīgāka ir tās iemaksa, un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; ar to drīzāk tiek lūkots apmierināt visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

2018. gada dati par Luksemburgu

  • ES kopējie izdevumi Luksemburgā — 2,008 miljardi eiro
    (t.i. 4,86 % no Luksemburgas ekonomikas)
  • Kopējā iemaksa ES budžetā — 0,357 miljardi eiro
    (t.i. 0,86 % no Luksemburgas ekonomikas)

Vairāk datu par budžetu, ES ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Luksemburgā

Nauda, ko Luksemburga iemaksā ES budžetā, palīdz finansēt programmas un projektus visās ES dalībvalstīs, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Lasiet vēl par to, kā Luksemburga izmanto ES finansējumu.