Skip to main content

Pārskats

Galvaspilsēta: Luksemburga

ES oficiālās valodas: franču, vācu

ES dalībvalsts: kopš 1958. gada 1. janvāra

Valūta: eiro. Eirozonā kopš 1999. gada 1. janvāra

Šengenas zonaŠengenas zonā kopš 1995. gada 26. marta.

Skaitļiģeogrāfiskā platībaiedzīvotāju skaitsiekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, izteikts kā pirktspējas līmenis (PSL)

Valsts iekārta

Luksemburgas Lielhercogiste ir parlamentāra konstitucionāla monarhija (lielhercogiste). Tai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts galva (lielhercogs), kura tiesības ir tikai formālas. Valdībai ir izpildvara. Vispārējas vēlēšanas notiek ik pēc 5 gadiem. Tajās ievēl 60 deputātus likumdošanas iestādē (Deputātu palātā), kurai ir tikai viena palāta. Valsts ir iedalīta 4 vēlēšanu reģionos, 12 administratīvos kantonos un 105 pašvaldībās. 12 pašvaldībām ir pilsētas statuss (no tām lielākā ir Luksemburgas pilsēta). Luksemburga kopā ar Briseli un Strasbūru ir viena no trim oficiālajām Eiropas Savienības iestāžu atrašanās vietām. Luksemburgā ir trīs oficiālās valodas: franču, vācu un luksemburgiešu. Pirmās divas ir ES oficiālās valodas.

Atrašanās vieta ES kartē

Tirdzniecība un ekonomika

Luksemburgas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi (25,1 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (14,9 %) un valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (17,5 %).

80 % no Luksemburgas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (28 % Vācijā, 16 % Francijā un 12 % Beļģijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (3 %) un Apvienotā Karaliste (3 %).

89 % importa ir no ES dalībvalstīm (34 % no Beļģijas, 27 % no Vācijas un 11 % no Francijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir ASV (3 %) un Japāna (2 %).

Luksemburga Eiropas Savienībā

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 6 deputāti no Luksemburgas. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Luksemburgā

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Luksemburgas valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs, atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Luksemburgas prezidentūras termiņi:

1960. gada janvāris–jūnijs | 1963. gada janvāris–jūnijs | 1966. gada janvāris–jūnijs | 1969. gada janvāris–jūnijs | 1972. gada janvāris–jūnijs | 1976. gada janvāris–jūnijs | 1980. gada jūlijs–decembris | 1985. gada jūlijs–decembris | 1991. gada janvāris–jūnijs | 1997. gada jūlijs–decembris | 2005. gada janvāris–jūnijs | 2015. gada jūlijs–decembris

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā prezidentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Luksemburgā Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Nikolā Šmits. Viņa pārziņā ir darbs un sociālās tiesības​.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Luksemburgā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Luksemburgai ir 5 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Luksemburgai ir 5 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā  — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā pašvaldību un reģionu nostāja.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Luksemburgas pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Luksemburgu un ES iestādēm. Tā savā ziņā ir kā Luksemburgas “vēstniecība” ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt Luksemburgas intereses un politiku ES.

Budžets un finansējums

Cik naudas Luksemburga iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; tas drīzāk atspoguļo visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

ES finansēti projekti Luksemburgā

Nauda, ko Luksemburga iemaksā ES budžetā, palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Uzziniet, kā Luksemburga izmanto ES finansējumu.