Nīderlandiešu politiķis Johans Vilems Beijens pārliecināja savus Eiropas līdzgaitniekus pieņemt viņa pilnīgas ekonomiskas sadarbības plānu.
Dzīve un karjera
50. gadu vidū, kad Beijens izstrādāja savu priekšlikumu par muitas savienību, viņš saprata, cik grūti būs pārliecināt neizlēmīgākos spēkus Nīderlandē un citur Eiropā pieņemt lielāku integrāciju. Daudzi līderi bija piesardzīgi attiecībā uz ideju par turpmāku integrāciju pēc Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidesjo īpaši ekonomiskās situācijas dēļ. Tomēr Johans Vilems Beijens turpināja pastāvēt uz savu — viņš uzskatīja, ka ir īstais brīdis, lai panāktu vēl ciešāku sadarbību starp Eiropas tautām.
Eiropas vīzija
Johana Vilema Beijena plāna pamatā bija princips, saskaņā ar kuru ir vajadzīga ciešāka ekonomiskā sadarbība, nevis vienīgi ogļu un tērauda jomā. Risinājums līdz ar to bija kopējs tirgus visās jomās, atbilstoši Beniluksa nolīgumam, ko Beļģija, Nīderlande un Luksemburga parakstīja 1944. gadā. Johans Vilems Beijens iepazīstināja ar “Beijena plānu” Mesīnas konferencē 1955. gadā. Viņš izskaidroja, ka politisko vienotību nevar panākt bez kopēja tirgus, kas paredz zināmu kopīgu atbildību ekonomikas un sociālās politikas jomā. Visbeidzot, pēc “Beijena plāna” pieņemšanas sešas valstis 1957. gada martā parakstīja Romas līgumus, izveidojot Eiropas Ekonomikas kopienu un Euratom.
No Mesīnas konferences līdz Romas līgumiem.
(Šis materiāls jūsu valodā nav pieejams.)