Pārskats
Galvaspilsēta: Amsterdama; parlaments un valdība atrodas Hāgā
ES oficiālā valoda: nīderlandiešu
ES dalībvalsts: kopš 1958. gada 1. janvāra
Valūta: eiro (€)
Eirozona: dalībniece kopš 1999. gada 1. janvāra
Šengenas zona: dalībniece kopš 1995. gada 26. marta
Skaitļi
- Platība: 37 391 km2
- Iedzīvotāju skaits: 17 942 942 (2024)
(Avots: Eurostat dati par platību un iedzīvotāju skaitu)
Valsts iekārta
Nīderlande ir parlamentāra konstitucionāla monarhija, kuras valdības vadītājs ir premjerministrs un valsts galva – karalis. Izpildvara ir ministru padomei. Valsts ir sadalīta 12 provincēs, kas sīkāk iedalītas 342 pašvaldībās. Ūdens resursu apsaimniekošanas nolūkos Nīderlande ir iedalīta arī 21 ūdenstilpju apgabalā; katram no tiem ir sava valde. Nīderlandes Karalistes daļa ir arī 6 aizjūras zemes un teritorijas Karību jūrā. Taču ES sastāvā šīs teritorijas neietilpst.
Tirdzniecība un ekonomika
Nīderlande Eiropas Savienībā ieņem ceturto vietu pēc IKP uz vienu iedzīvotāju (48 900 EUR), kas krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju (37 600 EUR). Tajā saražo 6,3 % no ES kopējā IKP.
(Avots: Eurostat dati par IKP uz vienu iedzīvotāju un IKP)
(Avots: Eurostat dati par eksportu un importu)
Eiropas Parlamentā ir 31 deputāts no Nīderlandes. Uzziniet, kas ir šie Eiropas Parlamenta deputāti, un sekojiet līdzi darbam, kas norisinās Eiropas Parlamenta birojā Nīderlandē.
ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst sešus mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.
Šo sešu mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādām politikas jomām veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.
Nīderlandes prezidentūras termiņi:
1960. gada jūlijs–decembris | 1963. gada jūlijs–decembris | 1966. gada jūlijs–decembris | 1969. gada jūlijs–decembris | 1972. gada jūlijs–decembris | 1976. gada jūlijs–decembris | 1981. gada janvāris–jūnijs | 1986. gada janvāris–jūnijs | 1991. gada jūlijs–decembris | 1997. gada janvāris–jūnijs | 2004. gada jūlijs–decembris | 2016. gada janvāris–jūnijs | 2029. gada jūlijs–decembris
Nīderlandē Eiropas komisāra amatam tika izraudzīts Vopke Hukstra. Viņa pārziņā ir klimats, neto nulles emisijas un tīra izaugsme.
Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība. Uzziniet vairāk par Komisijas pārstāvniecību Nīderlandē.
Nīderlandei ir 12 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.
Nīderlandei ir 12 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā – ES asamblejā, kurā darbojas visu dalībvalstu reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji. Ar šo padomdevēju struktūru konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā ikviena ES reģiona nostāja.
Nīderlandes pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saziņu starp Nīderlandi un ES iestādēm. Šī pārstāvniecība darbojas kā Nīderlandes “vēstniecība” ES, un tās galvenais uzdevums ir gādāt par to, lai ES sadzirdētu un pēc iespējas vairāk ņemtu vērā Nīderlandes intereses un politiku.
Budžets un finansējums
Kā Nīderlande gūst labumu no ES budžeta?
ES budžets ir rīks, kas nodrošina, ka Eiropa aizvien ir demokrātiska, miermīlīga, pārticīga un konkurētspējīga. ES to izmanto, lai finansētu savas prioritātes un lielus projektus, kurus vairums ES valstu vienas pašas nevarētu finansēt.
Ieguvumi no dalības ES ar uzviju atsver iemaksas ES budžetā, un tam ir daudz piemēru. Visas dalībvalstis gūst labumu no dalības vienotajā tirgū, no vienotas pieejas kopīgajām migrācijas, terorisma un klimata pārmaiņu radītajām problēmām un izmanto tādas konkrētas priekšrocības kā labāka transporta infrastruktūra, modernizēti un digitalizēti sabiedriskie pakalpojumi un progresīva medicīniskā aprūpe.
Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžets nenozīmē tikai došanu un ņemšanu: tas vērsts uz kopīgiem centieniem padarīt Eiropu un pasauli par labāku vietu mums visiem.
ES budžeta izdevumi un ieņēmumi pa valstīm un gadiem
ES finansēti projekti Nīderlandē
ES budžeta līdzekļi palīdz visās ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.
Uzziniet vairāk par to, kā Nīderlande izmanto ES finansējumu, un par atveseļošanas līdzekļiem jūsu valstī vai reģionā.