Eiropas Savienības Tiesa

Pārskats

• Uzdevums: nodrošināt, lai ES tiesības visās ES dalībvalstīs tiktu piemērotas un interpretētas vienādi; gādāt, lai valstis un ES iestādes ievērotu ES tiesību aktus.
• Sastāvs
  • ES Tiesa: pa vienam tiesnesim no katras ES valsts un 11 ģenerāladvokāti
  • Vispārējā tiesa: pa diviem tiesnešiem no katras ES valsts
• Dibināšanas gads: 1952.
• Atrašanās vieta: Luksemburga
• Tīmekļvietne: Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Savienības Tiesa interpretē ES tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tos visās ES valstīs piemēro vienādi, un izskata juridiskus strīdus starp valstu valdībām un ES iestādēm.

Noteiktos apstākļos šajā tiesā var vērsties arī privātpersonas, uzņēmumi un organizācijas, iesniedzot prasību pret ES iestādi, kas, viņuprāt, pārkāpusi viņu tiesības.

Ko ES Tiesa dara?

Tiesa pieņem nolēmumus lietās, ko tā izskata. Visbiežāk sastopamie lietu veidi:

• tiesību aktu interpretēšana (prejudiciāli nolēmumi) – ES valstu tiesām jānodrošina, lai ES tiesību akti tiktu pienācīgi piemēroti, taču dažādu valstu tiesas tos, iespējams, dažkārt interpretē atšķirīgi. Ja valsts tiesa šaubās par interpretāciju vai kāda ES tiesību akta spēkā esamību, tā var lūgt skaidrojumu ES Tiesai. To pašu mehānismu var izmantot, lai noteiktu, vai valsts tiesību akts vai ierastā prakse atbilst ES tiesībām;
• tiesību aktu piemērošana (pārkāpuma procedūra) – šādas lietas sāk pret valstu valdībām, kas nav izpildījušas ES tiesību aktus. Tās var ierosināt Eiropas Komisija vai cita ES valsts. Ja valsti atzīst par vainīgu, tai tūdaļ jānovērš neatbilstība, citādi var sākt nākamo lietu, pēc kuras neveiksmīga iznākuma jāmaksā sods;
• ES tiesību aktu atcelšana (atcelšanas prasības) – ja kāds ES tiesību akts pārkāpj ES līgumu vai pamattiesību normas, ES Tiesa pēc ES dalībvalsts valdības, ES Padomes, Eiropas Komisijas vai (atsevišķos gadījumos) Eiropas Parlamenta prasības var to atcelt.
  Arī privātpersonas var lūgt ES Tiesu atcelt ES tiesību aktu, ja šis akts tās skar tiešā veidā;
• ES rīcības nodrošināšana (prasības sakarā ar bezdarbību) – Parlamentam, Padomei un Komisijai noteiktos apstākļos ir jāpieņem lēmumi. Ja tas netiek darīts, ES valstu valdības, citas ES iestādes vai (zināmos apstākļos) privātpersonas un uzņēmumi drīkst vērsties Tiesā;
• sankciju piemērošana ES iestādēm (zaudējumu atlīdzināšanas prasības) – ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras interesēm nodarīts kaitējums ES vai tās darbinieku darbības vai bezdarbības dēļ, var vērsties par to ES Tiesā.

Sastāvs

ES Tiesai ir divas struktūrvienības:

• Tiesa – izskata valstu tiesu lūgumus pieņemt prejudiciālus nolēmumus, dažos gadījumos prasības atcelt tiesību aktus un apelācijas sūdzības;
• Vispārējā tiesa – izskata privātpersonu, uzņēmumu un dažos gadījumos ES valstu valdību iesniegtas prasības atcelt ES tiesību aktus. Praksē tas nozīmē to, ka šī tiesa galvenokārt darbojas konkurences tiesību, valsts atbalsta, tirdzniecības, lauksaimniecības un preču zīmju jomā.

Katru tiesnesi un ģenerāladvokātu valstu valdības kopā ieceļ uz 6 gadu termiņu (ar iespēju to pagarināt uz tikpat ilgu laiku). Katrā no minētajām struktūrvienībām tiesneši izvēlas priekšsēdētāju uz 3 gadiem (ar iespēju pagarināt šo termiņu uz tikpat ilgu laiku).

Kā ES Tiesa strādā?

Tiesā katrai lietai nozīmē vienu tiesnesi (tiesnesis referents) un vienu ģenerāladvokātu. Lietas izskatīšana notiek divos posmos.

• Rakstiskā daļa
  • Lietas dalībnieki iesniedz Tiesai rakstveida paziņojumus, pēc tam arī valstu iestādes, ES iestādes un reizēm privātpersonas var iesniegt savus apsvērumus.
  • To visu apkopo tiesnesis referents, kura sākotnējo ziņojumu apspriež Tiesas kopsapulcē, kur izlemj:
    • cik tiesnešu iztiesās lietu (3, 5 vai 15 tiesneši (visa Tiesa) atkarībā no lietas svarīguma un sarežģītības pakāpes). Parasti lietu iztiesā 5 tiesneši, un tikai pavisam retos gadījumos tiek iesaistīts viss Tiesas sastāvs;
    • vai ir vajadzīga atklāta tiesas sēde (mutiskā daļa) un oficiāls ģenerāladvokāta atzinums.
• Mutiskā daļa – atklāta tiesas sēde
  • Lietas dalībnieku advokāti var izklāstīt savu pozīciju tiesnešiem un ģenerāladvokātam, kas viņiem var uzdot jautājumus.
  • Ja Tiesa ir lēmusi, ka ir vajadzīgs ģenerāladvokāta atzinums, viņš to sniedz dažas nedēļas pēc tiesas sēdes.
  • Tad tiesneši apspriežas un pieņem spriedumu.
• Vispārējās tiesas procedūra ir līdzīga, tikai tur lietu parasti izskata 3 tiesneši un nav ģenerāladvokātu.

ES Tiesa un jūs

Ja jums kā privātpersonai vai uzņēmumam ir nodarīts kaitējums ES iestādes vai tās darbinieku darbības vai bezdarbības dēļ, varat par to vērsties Tiesā vienā no diviem veidiem:

• netiešā veidā ar valsts tiesu starpniecību (tās var nolemt nodot lietu izskatīšanai ES Tiesā),
• tiešā veidā, vēršoties Vispārējā tiesā, ja jūs tieši un individuāli ir skāris kādas ES iestādes lēmums.

Ja uzskatāt, ka kādas ES dalībvalsts iestādes ir pārkāpušas ES tiesību aktus, jums jāievēro oficiālā sūdzības iesniegšanas procedūra.

Vēl par jūsu likumīgajām tiesībām

Piekļuve dokumentiem

Informācijas pieejamība

ES Tiesas kalendārs

ES Tiesas straumēšanas pakalpojums

Plašāka informācija

ES iestāžu kontaktinformācijas katalogs

Gada ziņojums

Jaunākie spriedumi un atzinumi

Judikatūra

Publikācijas

ES Tiesas bibliotēka

Apmeklēt ES Tiesu

Vakances