Stratēģiskā programma un politiskās pamatnostādnes
Eiropas Komisijas komisārus ieceļ un Eiropas Parlamenta deputātus ievēlē uz pieciem gadiem. Pirms katra jauna sasaukuma visu ES valstu valsts vai valdības vadītāji tiekas Eiropadomes sanāksmē, lai noteiktu ES oficiālās politiskās pamatnostādnes turpmākajiem 5 gadiem.
Kopā šīs prioritātes veido ES stratēģisko programmu, kas kalpo par kompasu ES iestādēm un ieskicē, kā šīs prioritātes var tikt īstenotas. ES iestādes un ES valstu valdības sadarbojas, lai tās īstenotu.
Stratēģiskā programma kalpo par orientieri arī Eiropas Komisijas politiskajām prioritātēm tās pilnvaru termiņa laikā; šīs prioritātes Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts izklāsta politiskajās pamatnostādnēs. Prioritātes vispārīgi iezīmē rīcībpolitikas galvenos virzienus un pasākumus, ko Komisija plāno veikt, lai nodrošinātu savu mērķu sasniegšanu.
Kad Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāts ir noteicis Komisijas prioritātes, tās:
- tiek prezentētas visam Eiropas Parlamentam (plenārsēdē);
- pārveido konkrētās katra komisāra kandidāta misijas deklarācijās un iesniedz kompetentajām Parlamenta komitejām.
Savukārt politikas pamatnostādnes ir Komisijas gada darba programmas pamatā. Tajā izklāstītas iniciatīvas, kuru mērķis ir īstenot Komisijas prioritātes turpmākajos 12 mēnešos.
Darba programmas gatavošana sākas ar ikgadēju Komisijas priekšsēdētāja runu, ko priekšsēdētājs saka Eiropas Parlamenta plenārsēdē, proti, Runu par stāvokli Savienībā. To papildina nodomu vēstule.
Tās aizsāk ar Parlamentu un ES Padomi risināto diskusiju ciklu par nākamā gada prioritātēm. Tajā pašā laikā Komisija uzklausa arī Eiropas Reģionu komitejas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas viedokļus.
Kad ir pieņemta Komisijas darba programma, Komisija, Parlaments un Padome nāk klajā ar kopīgu deklarāciju par ES prioritātēm nākamajam gadam. Tas ļauj ātri rīkoties un nodrošina, ka šo prioritāšu īstenošanai tiks pievērsta politiska uzmanība.
Lai būtu iespējama ilgtermiņa plānošana, šīs trīs ES iestādes arī pieņem ikgadējas kopīgas deklarācijas par likumdošanas prioritātēm nākamajam gadam (piecu gadu pilnvaru termiņa laikā).
Infografika – Kā tiek noteiktas ES prioritātes
Citas prioritātes
Līdztekus iepriekšminētajām prioritātēm citas ES iestādes bieži vien nosaka savas prioritātes, lai atspoguļotu savu viedokli.
Eiropas Savienības Padomes prezidentūra
ES Padomes prezidentūru ik pēc 6 mēnešiem, ievērojot rotācijas principu, pārņem cita valsts. Prezidentvalsts uzdevums ir uzņemties objektīva starpnieka lomu, virzot diskusijas starp visām ES valstīm par ES tiesību aktiem.
Katra prezidentvalsts nosaka savas prioritātes atbilstīgi ES aktualitātēm, un vispārējais mērķis ir nostiprināt ES un veicināt tās vērtības.
Vairāk par pašreizējās ES prezidentūras prioritātēm
Eiropas Parlamenta politiskās grupas
Vairums no 720 Eiropas Parlamenta deputātiem ir pievienojušies kādai no pašreizējām 8 politiskajām grupām, kas organizētas pēc partijas piederības, nevis valstspiederības. Katra politiskā grupa izvirza savas prioritātes, kas atspoguļo jautājumus, kurus tās vēlētāji uzskata par izšķiroši svarīgiem.
Pirms katras balsošanas plenārsēdē politiskās grupas izskata Parlamenta komiteju sagatavotos ziņojumus un iesniedz grozījumus. Politiskās grupas pieņemtā nostāja tad tiek apspriesta grupā. Nevienu EP deputātu nedrīkst piespiest balsot kādā noteiktā veidā.
