Nīderlande ir parlamentāra konstitucionāla monarhija, kurai ir valdības vadītājs (premjerministrs) un valsts vadītājs (monarhs). Ministru padomei ir izpildvara. Valsts ir iedalīta 12 provincēs, kas tālāk iedalītas 388 pašvaldībās. Nīderlande ir iedalīta arī 22 ūdenstilpju apgabalos, kurus vada par ūdens apsaimniekošanu atbildīga valde. Nīderlandes sastāvā ietilpst arī 6 autonomas zemes un teritorijas Karību jūrā. Šīs teritorijas neietilpst ES sastāvā.

Atrašanās vieta ES kartē

Nīderlandes ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe (21,7 %), vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (20,4 %) un profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (14,7 %).

66 % no Nīderlandes eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā (23 % Vācijā, 10 % Beļģijā un 9 % Francijā), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir ASV (8 %) un Apvienotā Karaliste (4 %).

42 % importa ir no ES dalībvalstīm (15 % no Vācijas un 8 % no Beļģijas), bet ārpus ES galvenie importa partneri ir Ķīna (17 %) un ASV (8 %).

Eiropas Parlaments

Eiropas Parlamentā ir 29 deputāti no Nīderlandes. Uzziniet, kas ir šie deputāti.

Eiropas Parlamenta birojs Nīderlandē

ES Padome

ES Padomē regulāri tiekas valstu ministri, lai pieņemtu ES tiesību aktus un saskaņotu politikas pasākumus. Nīderlandes valdības pārstāvji regulāri piedalās Padomes sanāksmēs atkarībā no aplūkojamās politikas jomas.

ES Padomes prezidentūra

ES Padomei nav pastāvīga priekšsēdētāja (kāds ir, piemēram, Komisijai vai Parlamentam). Padomes prezidentūru, kas ilgst 6 mēnešus, secīgi uzņemas katra dalībvalsts.

Šo 6 mēnešu laikā attiecīgās valsts valdības ministri vada dažādiem jautājumiem veltītās Padomes sanāksmes, palīdz noteikt šo sanāksmju darba kārtību un veicina dialogu ar citām ES iestādēm.

Nīderlandes prezidentūras termiņi:

1960. gada jūlijs–decembris | 1963. gada jūlijs–decembris | 1966. gada jūlijs–decembris | 1969. gada jūlijs–decembris | 1972. gada jūlijs–decembris | 1976. gada jūlijs–decembris | 1981. gada janvāris–jūnijs | 1986. gada janvāris–jūnijs | 1991. gada jūlijs–decembris | 1997. gada janvāris–jūnijs | 2004. gada jūlijs–decembris | 2016. gada janvāris–jūnijs

ES Padomes prezidentūra

Pašreizējā prezidentūra ES Padomē

Eiropas Komisija

Nīderlandē Eiropas Komisijas komisāra amatam tika izraudzīts Franss Timmermanss. Viņa kā priekšsēdētājas izpildvietnieka pārziņā ir Eiropas Zaļais kurss.

Komisijai katrā ES valstī ir savs vietējais birojs, tā sauktā pārstāvniecība.

Komisijas pārstāvniecība Nīderlandē

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Nīderlandei ir 12 pārstāvjiEiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Ar šo padomdevēju iestādi, kas pārstāv darba devējus, darba ņēmējus un citas interešu grupas, konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, un tā sniedz informāciju par iespējamām izmaiņām dalībvalstu darba tirgū un sociālajā situācijā.

Eiropas Reģionu komiteja

Nīderlandei ir 12 pārstāvjiEiropas Reģionu komitejā — ES organizācijā, kas pārstāv reģionu un pašvaldību intereses. Ar šo padomdevēju iestādi konsultējas par ierosinātajiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka tajos ir ņemta vērā pašvaldību un reģionu nostāja.

Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Nīderlandes pastāvīgā pārstāvniecība, kas atrodas Briselē, nodrošina saikni starp Nīderlandi un ES iestādēm. Tā savā ziņā ir kā Nīderlandes “vēstniecība” ES, kuras galvenais uzdevums ir pēc iespējas efektīvāk pārstāvēt Nīderlandes intereses un politiku ES.

Cik naudas Nīderlande iemaksā, un cik tā saņem?

Katras ES valsts iemaksa ES budžetā tiek aprēķināta taisnīgi un atkarībā no tās rocības. Jo lielāka valsts ekonomika, jo apjomīgākas iemaksas – un otrādi.
ES budžeta mērķis nav līdzekļu pārdale; tas drīzāk atspoguļo visu Eiropas iedzīvotāju kā vienota kopuma vajadzības. 

Dati par ES budžeta ieņēmumiem un izdevumiem:

• ES budžets
• ES izdevumi un ieņēmumi (iedalījums pa gadiem un valstīm)

ES finansēti projekti Nīderlandē

Nauda, ko Nīderlande iemaksā ES budžetā, palīdz ES valstīs finansēt programmas un projektus, piemēram, ceļu būvi, atbalstu pētniecībai un vides aizsardzību.

Uzziniet, kā Nīderlande izlieto ES finansējumu.