1913. gada septembrī Berlīnē dzimusī Ursula Hiršmane nāca no vidusšķiras ebreju ģimenes. 1932. gadā viņa pievienojās Sociāldemokrātiskās partijas jaunatnes organizācijai, kas iestājās pret nacistiem. Pēc laulībām ar Eudžēnio Kolorni, jaunu itāļu filozofu un sociālistu, Hiršmane sāka aktīvi darboties slepenajā antifašistu kustībā vīra dzimtajā Itālijā.
Dzīve un karjera
Kad Kolorni tika apcietināts, Ursula sekoja vīram uz ieslodzījuma vietu, Ventotenes salu.
Tur viņa satika Ernesto Rossi un Altjero Spinelli, kuri 1941. gadā izstrādāja Ventotenes manifestu “Par brīvu un vienotu Eiropu”, ko daudzi uzskata par Eiropas federālisma sākumpunktu. Manifests guva lielu popularitāti itāļu pretošanās kustības dalībnieku vidū.
Eiropas vīzija
Manifests aicināja saraut saites ar Eiropas pagātni, lai, pārstrukturējot politiku un veicot plašas sociālās reformas, izveidotu jaunu politisku sistēmu. Hiršmane manifestu slepus nogādāja Itālijas kontinentālajā daļā un palīdzēja to izplatīt.
Pametusi Ventoteni, viņa ieradās Milānā, kur kopā ar citiem aktīvistiem 1943. gadā izveidoja Eiropas Federālistu kustību (Movimento Federalista Europeo). Kad fašisti nogalināja Eudžēnio Kolorni, Hiršmane aizbēga uz Šveici un palīdzēja organizēt pirmo starptautisko federālistu kongresu, kas norisinājās 1945. gadā Parīzē.
Noslēdzoties Otrajam pasaules karam, Hiršmanes iesaiste politikā nebeidzās. 1975. gadā viņa Briselē nodibināja asociāciju “Sievietes Eiropai” (Femmes pour l’Europe).
Ursulas Hiršmanes Itālijas personas apliecības kopija
Papildu informācija
Ursulas Hiršmanes vārdā nosauktais lekciju cikls Eiropas Universitātes institūtā