Eiro kā oficiālā valūta
Eiro ir oficiālā valūta 21 Eiropas Savienības valstī, kuras kopīgi izveidojušas eirozonu.
Dažas ES valstis strādā, lai izpildītu kritērijus, kas ļauj pievienoties eirozonai, savukārt Dānija ir nolēmusi neieviest eiro.
Eirozonā eiro ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis. Tas nozīmē, ka kreditoriem ir pienākums pieņemt maksājumus eiro, ja vien nav īpašas vienošanās par maksāšanas līdzekļiem.
Tomēr puses var arī vienoties par darījumiem, kuros izmanto citas oficiālās ārvalstu valūtas (piemēram, ASV dolāru). Tās var arī vienoties par privāti emitētas “naudas” izmantojumu, piemēram, izmantot vietējās norēķinu sistēmas (kā maksājumi ar kuponiem) vai virtuālās valūtas (piemēram, Bitcoin).
Uz šiem darījumiem privātpersonu un uzņēmumu starpā joprojām attiecas nodokļu tiesības, uzņēmējdarbības tiesības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesības un citi vispārēji preču tirdzniecības noteikumi. Tomēr valūtas, kam eirozonā nav oficiālās valūtas statusa, netiek regulētas monetārajās tiesībās.
Eiro kā likumīga maksāšanas līdzekļa statuss ir noteikts ES tiesību aktos, proti:
- Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 128. panta 1. punktā, kas attiecas uz eiro banknotēm
- Regulas EK/974/98 11. pantā, kas attiecas uz eiro monētām.
Digitālais eiro
Eiropas Centrālā banka sadarbojas ar eirozonas valstu centrālajām bankām saistībā ar iespējamu digitālā eiro emisiju. Digitālais eiro būtu publisks digitālais maksāšanas līdzeklis, kas būtu brīvi pieejams ikvienam eirozonā. Tas papildinātu banknotes un monētas, sniedzot cilvēkiem papildu izvēli, kā veikt ikdienas maksājumus.