Eiro ir uzskatāms Eiropas integrācijas simbols. Tā ir otrā pasaulē visvairāk lietotā valūta, – to ik dienas izmanto vairāk nekā 350 miljoni cilvēku. Vienotās valūtas priekšrocības novērtē ikviens, kurš dodas uz ārzemēm vai iepērkas citu ES valstu internetveikalos, jo var viegli salīdzināt cenas un izvairīties no valūtas maiņas izmaksām.
ES valstis, kurās izmanto eiro
Patlaban eiro (€) ir oficiālā valūta 21 no 27 ES dalībvalstīm. Šī 21 valsts kopā veido eirozonu.
Lai gan visas ES valstis ir ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) dalībnieces, tikai tās, kuras ir izpildījušas konkrētus ekonomiskos un juridiskos kritērijus, ir aizstājušas savas valsts valūtu ar eiro.
Dažos gadījumos ES valstis var izvēlēties nepiemērot kādus Eiropas Savienības līgumus vai tiesību aktus un nolemt nepiedalīties atsevišķās ES politikas jomās. Dānija to ir izdarījusi attiecībā uz vienoto valūtu un paturējusi savu valūtu pēc pievienošanās ES.
Kā valstis var pievienoties eirozonai?
Lai ES dalībvalstis varētu pievienoties eirozonai, tām ir jāizpilda tā sauktie konverģences kritēriji.
Tie ir saistoši ekonomiski un juridiski nosacījumi, par kuriem puses 1992. gadā vienojās Māstrihtas līgumā. Kolīdz tie ir izpildīti, visām ES valstīm, izņemot Dāniju, ir jāievieš eiro un jāiestājas eirozonā.
Nav noteikts termiņš, cik ātri dalībvalstīm ir jāiestājas eirozonā, tāpēc ES valstis var izstrādāt savas stratēģijas, kā izpildīt eiro ieviešanas nosacījumus.
Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka kopīgi izlemj, vai eirozonas kandidātvalstis ir izpildījušas visus nosacījumus un ir gatavas ieviest eiro.
Kad ir novērtēts attiecībā uz konverģences kritērijiem panāktais progress, abas iestādes publicē savus secinājumus.
ECOFIN padome, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Eiropadomi, apstiprina jaunas valsts pievienošanos.
Ja atzinums ir labvēlīgs, var sākties ieviešanas process.