ES ieņēmumu avoti ir, piemēram, šādi: dalībvalstu iemaksas, importa nodokļi par precēm, kuras ieved no ārpussavienības valstīm, jauna iemaksa par nereciklētiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, kā arī soda naudas, ko maksā uzņēmumi, kas pārkāpuši ES noteikumus. ES dalībvalstis vairākus gadus iepriekš vienojas par ES budžeta lielumu un to, kā tas tiks finansēts.
ES budžets
- tiek finansēts galvenokārt no ES pašu resursiem, papildinot tos no citiem ieņēmumu avotiem,
- pamatojas uz principu, ka izdevumi atbilst ieņēmumiem.
ES budžetu finansē no šādiem avotiem:
- proporcionāla daļa no katras valsts nacionālā kopienākuma (NKI) atkarībā no valsts turīguma,
- muitas nodokļi importam no ārpussavienības valstīm,
- neliela daļa no pievienotās vērtības nodokļa, ko iekasējusi katra ES valsts,
- no 2021. gada arī iemaksa, kuras apjoms atkarīgs no nereciklētu plastmasas iepakojuma atkritumu daudzuma katrā valstī,
- citi ieņēmumi, tostarp ārpussavienības valstu iemaksas dažās programmās, procenti par kavētiem maksājumiem, soda naudas, kā arī pārpalikums no iepriekšējā gada.
Lai finansētu NextGenerationEU, Eiropas Komisija piesaistīs līdzekļus starptautiskajos kapitāla tirgos. Šī nauda tiks atmaksāta ilgu laiku — līdz 2058. gadam.