Lai ko Melīna Merkuri uzsāka, viņa tam nodevās ar sirdi un dvēseli. Agrā jaunībā viņa uzmirdzēja kā aktrise uz skatuves un kinoekrāniem, pēcāk neatlaidīgi vērsās pret fašistisko huntu, kas 1967. gadā pārņēma varu Grieķijā, un vēlāk, jau politiķes statusā, iestājās par kultūras aizsardzību un veicināšanu Eiropā.
Dzīve un karjera
Melīna Merkuri bija slavena teātra aktrise Grieķijā. Pateicoties Žila Dasēna kinolentei “Nekad svētdienās”, viņa kļuva par starptautisku kinozvaigzni. Pēc 1967. gada valsts apvērsuma Grieķijā viņa pievērsās politikai un vairāku gadu garumā apceļoja pasauli, aicinot gāzt Grieķijas militāro huntu jeb Pulkvežu režīmu. Pēc demokrātijas atjaunošanas 1974. gadā Merkuri atgriezās mājās, lai sāktu politisko karjeru. Viņa bija visilgāk amatā esošā Grieķijas kultūras ministre. Merkuri aizstāvēja Grieķijas un Eiropas kultūru, un viņas daudzo panākumu vidū jo īpaši izceļama iniciatīvas “Eiropas kultūras galvaspilsēta” iedibināšana.
Eiropas vīzija
1983. gadā, kad Grieķija pirmo reizi uzņēmās prezidentūru Padomē, Melīna Merkuri kā Grieķijas kultūras ministre sarīkoja sanāksmi ar pārējo deviņu ES dalībvalstu kultūras ministriem.
Viņa aicināja ministrus atbalstīt viņas pūliņus vairot izpratni par kultūru visā Eiropā. Tas bija sākums Eiropas kultūras ministru regulārām sanāksmēm, kuras turpinās līdz pat šai dienai.
Melīna Merkuri runā ar žurnālistiem pirms pirmās “Eiropas kultūras galvaspilsētas” atklāšanas Atēnās 1985. gadā.