Pāriet uz galveno saturu

Konrāds Adenauers — pragmatisks demokrāts un nenogurstošs cīnītājs par vienotību

“Pēdējo desmitgažu un gadsimtu laikā oglēm un tēraudam ir bijusi postoša loma konfliktos starp Eiropas tautām, tāpēc ka tos izmantoja ieroču ražošanā. Cerēsim, ka ogles un tērauds tagad vienos šīs tautas un turpmāk tās domās un rīkosies vienoti.”

Konrāds Adenauers

Dzīve un karjera

Konrāds Adenauers, dzimis 1876. gada 5. janvārī Ķelnē, apprecēja Ķelnē ietekmīgas ģimenes meitu. Šī laulība pamudināja viņu aktīvi iesaistīties politikā. Konrāds Adenauers pilnībā lika lietā savu politisko talantu kā katoļu partijas “Zentrum” biedrs un strauji kāpa pa karjeras kāpnēm, 1917. gadā kļūstot par Ķelnes mēru.

No 1920. gadu beigām vācu nacionālsociālistiskā (nacistiskā) partija sāka neslavas celšanas kampaņu pret Konrādu Adenaueru. 1933. gadā pēc nacistu partijas nākšanas pie varas Adenauers atteicās dekorēt Ķelni ar kāškrustiem par godu Ādolfa Hitlera vizītei. Līdz ar to viņu atbrīvoja no amata un viņa bankas konti tika iesaldēti. Pēc neveiksmīgā atentāta mēģinājuma nolūkā nogalināt Hitleru 1944. gadā Adenauers tika ieslodzīts Ķelnes slavenajā Gestapo cietumā Brauweiler.

Pēc kara viņš veltīja sevi partijas “Kristīgo demokrātu savienība” (CDU) izveidei, kuras ietvaros viņš cerēja apvienot kristiešus un protestantus. 1949. gadā viņš kļuva par pirmo Vācijas Federatīvās Republikas (Rietumvācijas) kancleru.

Eiropas vīzija

Konrāda Adenauera pieredze Otrā pasaules kara laikā padarīja viņu par politiskā reālisma proponentu; viņš koncentrēja savus pūliņus uz Eiropas mēroga sadarbības veicināšanu. Adenauers dedzīgi atbalstīja ideju par Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, kas tika izveidota pēc deklarācijas, ar kuru Šūmans nāca klajā 1950. gada 9. maijā, kā arī Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, kas tika parakstīts 1957. gada maijā.

Konrāds Adenauers uzstājas ar runu Mecā, 1966. gadā

Publikācijas

Vairāk par Konrāda Adenauera dzīvi, darbu un ieguldījumu Eiropas projektā