Otrā pasaules kara laikā Siko Mansholts bija Nīderlandes pretošanās kustības dalībnieks un liecinieks bada postam, kas piemeklēja Nīderlandi konflikta izskaņā. Pēc Nīderlandes atbrīvošanas viņš nosolījās neatlaidīgi strādāt, lai Eiropu vairs nekad nepiemeklētu karš un nabadzība.
Dzīve un karjera
Mansholts uzauga lauku saimniecībā, un personīgā pieredze viņam lieti noderēja, pildot lauksaimniecības ministra pienākumus Nīderlandes pēckara valdībā. Reaģējot uz pārtikas trūkumu un krīzes draudiem, Mansholts veica vairākus pasākumus, lai ātri atjaunotu apgādi ar pārtiku. Viņš noteica nozīmīgāko lauksaimniecības produktu minimālās cenas apvienojumā ar importa nodokļiem un atbalstu eksportam. Viņš bija pārliecināts, ka Eiropai ir jākļūst pašpietiekamai un ka ir nepieciešams nodrošināt stabilu apgādi ar pārtiku par pieņemamām cenām.
Eiropas vīzija
Mansholts bija pārliecināts Eiropas federālists un sapņoja par kopēju lauksaimniecības politiku Eiropā. 1950. gadā viņš izstrādāja plānu kopējam Eiropas lauksaimniecības produktu tirgum ar pārvalstisku pārvaldes struktūru.
Lai gan plāns tolaik cieta neveiksmi, vēlāk tas kalpoja par iedvesmu Eiropas Ekonomikas kopienas lauksaimniecības politikas izstrādāšanā. Kad 1958. gadā Siko Mansholts pirmajā Eiropas Komisijas sasaukumā saņēma lauksaimniecības komisāra portfeli, viņš varēja pievērsties savu kopējās lauksaimniecības politikas plānu īstenošanai.
Siko Mansholts skaidro savu redzējumu par Eiropas lauksaimniecības nozari
Siko Mansholta runa 1968. gada 10. decembrī Briselē
Komisija nupat izskaidroja Ministru padomei savu viedokli par to, kas turpmāko 10 gadu laikā būs vajadzīgs Eiropas lauksaimniecības nozarei.
Tā informēja padomi, ka vispirms tiks iesniegts memorands par lauksaimniecības strukturēšanu šā jēdziena visplašākajā izpratnē.
Iesaistītie pasākumi ir tik tālejoši — ne tikai finansiālā, bet arī strukturālā ziņā —, ka Komisija uzskata, ka piemērots būtu memorands.