Žans Monē, Francijas politiķis un ekonomikas padomnieks, visu savu dzīvi iestājās par Eiropas integrāciju. Viņa idejas iedvesmoja Šūmana plānu, kura mērķis bija apvienot Francijas un Vācijas nacionālo ogļu un tērauda ražošanu.
Dzīve un karjera
Kad 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, Žans Monē sazinājās ar valdību, lai tai ierosinātu labāk koordinēt kara piegāžu transportu ar Francijas sabiedrotajiem. Vēlāk 1919. gadā, kad tika izveidota Tautu savienība, viņš tika iecelts par tās ģenerālsekretāra vietnieku. 1943. gadā Monē kļuva par Francijas Nacionālās atbrīvošanas komitejas locekli, kura bija Francijas de facto valdība Alžīrā. Tieši šajā laikā viņš pirmo reizi pauda savu ideju par vienotu Eiropu, kas ļautu nodrošināt mieru.
Eiropas vīzija
Pēc kara arvien pieaugošas starptautiskas spriedzes kontekstā Žans Monē juta, ka ir pienācis laiks spert izšķirošu soli ceļā uz Eiropas vienotību. Viņš ar savu komandu sāka strādāt pie Eiropas Kopienas idejas. 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans Francijas valdības vārdā nāca klajā ar Šūmana deklarāciju.
Šī deklarācija, kuru iedvesmoja Žans Monē, ierosināja visu Vācijas un Francijas ogļu un tērauda ražošanu nodot vienas augstas iestādes atbildībā. Pamatā bija doma, ka tad, ja šo resursu ražošanu kopīgi nodrošinātu divas spēcīgākās Eiropas valstis, kari tiktu novērsti.
