Žans Monē, Francijas politiķis un ekonomikas padomnieks, visu savu dzīvi iestājās par Eiropas integrāciju. Viņa idejas iedvesmoja Šūmana deklarāciju, kuras mērķis bija apvienot Francijas un Vācijas nacionālo ogļu un tērauda ražošanu.

Dzīve un karjera
Kad 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, Žans Monē sazinājās ar valdību, lai tai ierosinātu labāk koordinēt kara piegāžu transportu ar sabiedrotajiem. 1919. gadā, kad tika izveidota Tautu Savienība, viņš tika iecelts par tās ģenerālsekretāra vietnieku. 1943. gadā Žans Monē kļuva par Francijas Nacionālās atbrīvošanas komitejas biedru — tā bija Francijas de facto valdība trimdā Alžīrijā. Tieši šajā laikā viņš pirmo reizi pauda savu ideju par vienotu Eiropu, kas ļautu nodrošināt mieru.
Eiropas vīzija
Pēc kara, starptautiskajai spriedzei augot, Žans Monē juta, ka ir pienācis laiks spert izšķirošu soli ceļā uz Eiropas vienotību. Viņš ar savu komandu sāka strādāt pie Eiropas Kopienas koncepcijas. 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans Francijas valdības vārdā nāca klajā ar Šūmana deklarāciju.
Šī deklarācija, kuras iniciators bija Žans Monē, ierosināja visu Vācijas un Francijas ogļu un tērauda ražošanu pakļaut vienai augstākai iestādei. Pamatā bija doma, ka tad, ja šo resursu ražošanu kopīgi nodrošinātu divas varenākās Eiropas valstis, tiktu novērsti turpmāki kari.

Publikācijas
Vairāk par Žana Monē dzīvi, darbu un ieguldījumu Eiropas projektā