Otrā pasaules kara laikā Leonilde Joti, iesaukta par Nildi, darbojās pretošanās kustībā, bet pēcāk ieņēma svarīgu amatu Itālijas komunistiskajā partijā, kur viņa cīnījās par sieviešu tiesībām. Joti dedzīgi iestājās par taisnīgu un vienlīdzīgu Eiropu un Eiropas līmenī cīnījās par vispārējām vēlēšanu tiesībām.
“Mums ir nepieciešams cilvēcīgāks darba laiks un humāns pilsētas un dzīves ritms. Ikdienas rūpes — arī pavisam maznozīmīgas — ir jāatspoguļo politikā: politiķiem, ministriem, ekonomistiem un vietējās pārvaldes darbiniekiem ir jāsaprot, ko ik dienas paveic sievietes.”
Dzīve un karjera
Pēc Otrā pasaules kara Nilde Joti kļuva par vadošo organizatori Itālijas sieviešu savienībā, kurā Itālijas komunistiskajai partijai bija dominējoša loma. Kad 1945. gadā sievietes ieguva pilnīgas vēlēšanu tiesības, Joti ar spēcīgu sieviešu elektorāta atbalstu 1946. gadā ievēlēja konstitucionālajā asamblejā, kur viņas uzdevums bija izstrādāt ģimenes politikas sadaļu jaunajā republikas konstitūcijā.
Visas savas politiskās karjeras laikā Joti cīnījās par sieviešu tiesībām. Viņa atbalstīja un rīkoja veiksmīgas kampaņas, lai Itālijā atļautu laulības šķiršanu un abortus, kas bija sieviešu kustības galveno prioritāšu vidū.
Eiropas vīzija
1969. gadā Joti ievēlēja par Eiropas Parlamenta deputāti. Viņas kā EP deputātes prioritāte bija organizēt atklātas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās Eiropas pilsoņi tieši ievēlētu savus pārstāvjus. Joti uzskatīja, ka tas Parlamentam piešķirtu nesatricināmas pilnvaras un nepieciešamo uzticēšanos no iedzīvotājiem, lai rīkotos viņu vārdā.
Nildes Joti un viņas kolēģu darbs ar panākumiem vainagojās 1979. gadā, kad notika pirmās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Drīz pēc tam viņa pārtrauca darbu parlamentā. Tur bija nostrādājusi desmit gadus, kuru laikā viņa bija arī Parlamenta Ārlietu komitejas locekle. 1997. gadā viņu ievēlēja par Eiropas Padomes — cilvēktiesību organizācijas, kurā ietilpst 47 dalībvalstis — priekšsēdētāja vietnieci.
Nilde Joti Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vēlēšanu laikā 1979. gadā