Eiropas Komisijas pirmais priekšsēdētājs Valters Halšteins strādāja pie kopējā tirgus izveides un iestājās par ātru un dziļu Eiropas integrāciju.
Dzīve un karjera
Valters Halšteins pildīja savus Komisijas priekšsēdētāja amata pienākumus ar tādu pašu atdevi, kādu viņš apliecināja idejai par Eiropas vienotību, liekot lietā speciālās šīs jomas zināšanas un pieredzi. Tas pamudināja kancleru Konrādu Adenaueru iecelt viņu par vadītāju Vācijas delegācijai, kurai bija uzticēts Šūmana plānam veltītajā konferencē risināt sarunas par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi 1950. gadā. Šīs īpašības, kā arī citas, viņam noderēja viņa 9 gadu prezidentūras laikā no 1958. līdz 1967. gadam.
Eiropas vīzija
Halšteins nelokāmi iestājās par Eiropas vienotību, kas nodrošināma, izveidojot Eiropas Ekonomikas kopienu. Pirmie soļi ceļā uz šo ekonomisko integrāciju, kas ļauj personu, pakalpojumu un preču brīvu apriti, tika sperti Mesīnas konferencē 1955. gadā.
Lai gan sākotnēji Halšteins vēlējās, lai šī integrācija būtu visaptveroša un tiktu panākta pēc iespējas ātrāk, tā laika politiskā realitāte lika viņam saprast, ka dalībvalstu tirgu pakāpeniska apvienošana dotu vairāk labuma visiem.
Romas līgums stājās spēkā 1958. gadā, un Halšteins tika izraudzīts par Eiropas Ekonomikas kopienas Komisijas pirmo priekšsēdētāju.
Valtera Halšteina uzruna 1953. gada 2. martā Strasbūrā
Valtera Halšteina runa Strasbūrā 1953. gada 2. martā
Mūsu dzinulis ir pietiekami skaidrs: tā ir neiznīcināma eiropeiska pašapziņa. Tikai stipra un vienota Eiropa var gādāt par to, lai eiropieši un visa pasaule piedzīvotu uzplaukumu. Sadrumstalota Eiropa kļūs par pasaules Balkāniem un allaž dos ieganstu citiem iejaukties tās lietās. Tai jārunā vienā balsī, lai to sadzirdētu. Tāpēc visnepiemērotākais būtu dramatizēt pievēršanos atsevišķiem vai dažkārt apvienotiem kompensāciju procesiem.