Skip to main content

Fakti un skaitļi par dzīvi Eiropas Savienībā

Platība un iedzīvotāju skaits

ES platība ir 4 miljoni km², un tajā ir 447,7 miljoni iedzīvotāju. Platības ziņā Francija ir vislielākā ES dalībvalsts, bet Malta — vismazākā.

Avots: Eurostat

 

Avots: Eurostat

Dzīves līmenis

Dzīves līmeni var salīdzināt, katrā valstī izmērot zināmu preču un pakalpojumu cenu attiecību pret ienākumiem. Galarezultātu izsaka kopējā nosacītā “valūtā”, ko sauc par pirktspējas līmeni (PSL). Salīdzinot iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju un izsakot to PSL, rodas pārskats par dzīves līmeni visā ES.

Avots: Eurostat

 

2017. gadā ES27 IKP bija 16,0 % no pasaules IKP, kas izteikts kā PSL. Ķīna un ASV bija pasaules divas vislielākās ekonomikas, kuru īpatsvars bija attiecīgi 16,4 % un 16,3 %. Indija bija ceturtā lielākā ekonomika ar 6,7 % no pasaules IKP, tai sekoja Japāna ar 4,3 %. Vācija bija lielākā ES ekonomika ar 3,7 % īpatsvaru pasaules IKP.

Avots: Eurostat

Izglītība

Līdzekļu apjoms, ko ES valstis tērē izglītībai, ir atšķirīgs. Studentu apmaiņu Eiropas Savienībā organizē ar programmas “Erasmus” palīdzību. Tā 2014.–2020. gadā ir palīdzējusi vairāk nekā 4 miljoniem cilvēku studēt un mācīties ārzemēs.

Avots: Eurostat

 

ES aktīvi mudina skolēnus mācīties svešvalodas sākot jau no bērnības, jo aktīvāka mobilitāte noved pie biežākas saskarsmes ar cilvēkiem no citām valstīm.

Avots: Eurostat

Enerģētika un transports

Pēdējos gados Eiropas Savienībā aizvien paplašinās atjaunojamo energoresursu enerģijas lietojums. ES pieejamie atjaunojamie energoresursi ir vēja enerģija, saules enerģija, hidroenerģija, plūdmaiņu enerģija, ģeotermālā enerģija, biodegvielas un atjaunojamo atkritumu daļa.

Avots: Eurostat

Efektīva transporta sistēma ir vitāli svarīga gan ES uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. ES transporta politika stimulē tīru, drošu un efektīvu ceļošanu Eiropā.

Patlaban transports rada ceturtdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju. ES mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt šīs emisijas par 90 %. Pāreja uz ilgtspējīgāku transportu nozīmē par prioritāti noteikt iedzīvotāju vajadzības, viņiem nodrošinot veselīgākas, tīrākas un cenas ziņā pieejamas alternatīvas.