Dzīves līmenis
Dzīves līmeni var salīdzināt, katrā valstī izmērot zināmu preču un pakalpojumu cenu attiecību pret ienākumiem. Galarezultātu izsaka kopējā nosacītā “valūtā”, ko sauc par pirktspējas līmeni (PSL). Salīdzinot iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju un izsakot to PSL, rodas pārskats par dzīves līmeni visā ES.
Avots: Eurostat
2018. gadā ES27 IKP bija 18,6 % no pasaules IKP, kas izteikts faktiskajās cenās. ASV un Ķīna bija pasaules divas vislielākās ekonomikas, kuru īpatsvars bija attiecīgi 24,0 % un 15,9 %. Japāna bija ceturtā lielākā ekonomika ar 5,8 % no pasaules IKP, tai sekoja Apvienotā Karaliste un Indija.
Avots: Eurostat
Izglītība
Līdzekļu apjoms, ko ES valstis tērē izglītībai, ir atšķirīgs. Studentu apmaiņu Eiropas Savienībā organizē ar programmas “Erasmus” palīdzību. Tā 2014.–2020. gadā ir palīdzējusi vairāk nekā 4 miljoniem cilvēku studēt un mācīties ārzemēs.
Avots: Eurostat
ES aktīvi mudina skolēnus mācīties svešvalodas sākot jau no bērnības, jo aktīvāka mobilitāte noved pie biežākas saskarsmes ar cilvēkiem no citām valstīm.
Avots: Eurostat
Enerģētika un transports
Pēdējos gados Eiropas Savienībā aizvien paplašinās atjaunojamo energoresursu enerģijas lietojums. ES pieejamie atjaunojamie energoresursi ir vēja enerģija, saules enerģija, hidroenerģija, plūdmaiņu enerģija, ģeotermālā enerģija, biodegvielas un atjaunojamo atkritumu daļa.
Avots: Eurostat
Efektīva transporta sistēma ir vitāli svarīga gan ES uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. ES transporta politika stimulē tīru, drošu un efektīvu ceļošanu Eiropā.
Patlaban transports rada ceturtdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju. ES mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt šīs emisijas par 90 %. Pāreja uz ilgtspējīgāku transportu nozīmē par prioritāti noteikt iedzīvotāju vajadzības, viņiem nodrošinot veselīgākas, tīrākas un cenas ziņā pieejamas alternatīvas.