ES budžets lielākoties ir paredzēts investīcijām. Tāpēc ES pieņem ilgtermiņa izdevumu plānus jeb daudzgadu finanšu shēmas (DFS), kuru darbības laiks ir 5–7 gadi. Ilgtermiņa budžetā ir noteiktas ES izdevumu prioritātes un ierobežojumi. Pašreizējā DFS aptver periodu no 2021. līdz 2027. gadam.
No ES budžeta finansē visdažādākās darbības jomas, no lauku teritoriju attīstības un vides saglabāšanas līdz ES ārējo robežu aizsardzībai un cilvēktiesību veicināšanai. ES budžets apvienojumā ar instrumentu NextGenerationEU palīdz ES ekonomikai atgūties no Covid-19 krīzes. Par ES budžeta apmēru un sadalījumu kopīgi lemj Komisija, Padome un Parlaments. Tomēr budžeta pārvaldība ir Komisijas pārziņā. Eiropas Parlaments katru gadu izvērtē iepriekšējā gada budžeta izpildi un, pamatojoties uz Padomes ieteikumu, lemj, vai apstiprināt šo budžeta izpildi (t. i., to, kā Komisija īstenojusi budžetu) vai noraidīt to.
ES līdzekļu pārvaldība
2021.–2027. gada periodā:
- aptuveni trīs ceturtdaļas ES budžeta izdevumu pārvaldīs valstu iestādes kopīgi ar Eiropas Komisiju (dalīta pārvaldība);
- aptuveni 18 % ES budžeta pārvaldīs Eiropas Komisija un tās aģentūras un delegācijas (tieša pārvaldība);
- 8 % ES budžeta pārvaldīs citas starptautiskas organizācijas, valstu aģentūras un ārpussavienības valstis (netieša pārvaldība);
- 90 % NextGenerationEU līdzekļu nāks no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), īstenojot tiešu pārvaldību (ANM ir instruments, kurš piedāvā dotācijas un aizdevumus reformu un investīciju atbalstam ES dalībvalstīs un kura kopējā vērtība ir 723,8 miljardi eiro).
Galīgā atbildība par budžeta izpildi ir Komisijai, kurai jānodrošina, ka katrs iztērētais eiro tiek reģistrēts un uzskaitīts. Ja ir veikti nepamatoti maksājumi, Komisija strādā ar attiecīgajām ES dalībvalstīm, lai naudu atgūtu. Plašāka informācija par pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu pārredzamību un aizsargātu ES, atrodama šeit.
Budžeta izstrāde
Par ES budžetu kopīgi lemj Komisija, Padome un Parlaments. Komisija iesniedz budžeta projektu izskatīšanai Padomē un Parlamentā. Padome un Parlaments šajā projektā var veikt izmaiņas. Ja Komisija, Padome un Parlaments nav vienisprātis, ir jāpanāk kompromiss.
Katra gada budžetā ir noteiktas izdevumiem pieejamās summas, par kurām iepriekš panākta vienošanās daudzgadu finanšu shēmā. Šāda sistēma ļauj ES efektīvi plānot finansēšanas programmas vairākus gadus uz priekšu.
Kādām vajadzībām naudu izlieto
ES budžetu var iedalīt aptuveni septiņās izdevumu jomās.
ES 2023. gada budžets: galvenās jomas
Šobrīd lielākā daļa budžeta tiek izmantota ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošanai Eiropas Savienībā. 2023. gada budžets ļaus ES mobilizēt ievērojamus līdzekļus, lai palīdzētu mazināt Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu smagās sekas šajā valstī, kā arī dienvidu kaimiņreģionā un dalībvalstīs. Budžets paredz arī atbalstu tam, lai varētu turpināties ilgtspējīga atgūšanās no koronavīrusa pandēmijas un tiktu aizsargātas un radītas darbvietas. Tāpat liela daļa budžeta tiek atvēlēta, lai veidotu zaļāku un noturīgāku Eiropu, nodrošinātu digitālo pārkārtošanos un veicinātu inovācijas. Līdzekļi atvēlēti arī tam, lai apkarotu neatbilstīgu migrāciju, uzlabotu robežu pārvaldību un pastiprinātu drošību.
Brošūra, kurā sniegts pārskats par DFS summām faktiskajās cenās.
