Itālijas politiķis Alčide De Gasperi vadīja savas valsts rekonstruēšanu pēc Otrā pasaules kara un viņam bija centrāla loma Eiropas integrācijā pēc kara.
"Nākotne nav veidojama ne ar spēku, ne ar iekarotāja garu, bet gan ar pacietīgu demokrātiskas metodes piemērojumu, konstruktīvu vienošanos un brīvības ievērošanu."
Dzīve un karjera
Alčide de Gasperi bija Itālijas premjerministrs no 1945. līdz 1953. gadam, periodā, kad Itālijā tika nostiprināta demokrātija un tika īstenota ekonomiskā rekonstrukcija.
Turklāt viņš uzskatīja, ka starptautiskā sadarbība bija miera pamats. Tas bija viņš, kurš gādāja par Itālijas pievienošanos Māršala plānam un NATO. Viņa kā premjerministra pilnvaru laikā Itālija un Amerikas Savienotās Valstis attīstīja stiprus sakarus, un tas ir izcili, ņemot vērā to, ka Itālijas komunistiskā partija tajā laikā bija viena no lielākajām Rietumeiropā.
Eiropas vīzija
Kopš kara beigām Alčide de Gasperi aktīvi iestājās par Eiropas vienotību, uzskatot, ka tas ir vienīgais veids, kā novērst konflikta atkārtošanos. Viņa darbību motivēja vīzija par vienotu Eiropu, kura neaizstātu suverenās valstis, bet gan ļautu tām vienai otru papildināt un atbalstīt un sadarboties.
Visbeidzot, viņa darbs palīdzēja izveidot Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK). Šī organizācija de facto liedza Eiropas valstīm karot savā starpā.
Alčide De Gasperi uzstājas ar runu 1951. gada 12. Janvārī Strasbūrā
Alčides de Gasperi runa Strasbūrā 1951. gada 12. janvārī
Ja mēs veidosim tikai kopīgas pārvaldes iestādes, neiesaistot centrālo struktūru ar augstāku politisko gribu, kurā augstākā līmenī sastaptos atsevišķo valstu politiskās gribas, iegūdamas konkrētāku veidolu un lielāku intensitāti, tad riskējam ar to, ka šim Eiropas veidojumam salīdzinājumā ar valstu sparīgo politiku pietrūks entuziasma un dzīvības. Kādu brīdi tas pat var izveidoties par nevajadzīgi ierobežojošu struktūru, līdzīgi kā notika ar Svēto Romas impēriju tās norieta posmā.